Sērijā "Nenosūtītās vēstules" lasiet:

"Viņš nevarēja sagaidīt ceturtdienas vakaru, kad būs pienācis tas brīdis, kad viņš drīkstēs piezvanīt viņai. Tā viņi bija norunājuši, ka dos viens otram trīs dienas laika pārdomāt - pārdomāt, vai ir gatavi sākt tuvākas attiecības. Bet patiesībā viņš cerēja, patiesībā viņš zināja, ka viņam nav nepieciešams ne mirklis pārdomām. Tomēr noruna paliek noruna un viņš pat neuzdrīkstējās skatīt viņas profilu draugos. Vai spējat aptvert, līdz kam mūsu sabiedrība ir nonākusi? Vairs nav runa par vēstulēm, vairs nav runa par telefona zvaniem, pat ne par īsziņām - tagad tu cilvēks nedrīksti skatīt viņas draugu profilu.

Kad citi mājinieki bija jau aizgājuši gulēt, viņš izgāja ārā naksnīgajā dārzā, pakāpās uz soliņa, lai redzētu pāri kaimiņu sētai, un aizsmēķēja cigareti. Vienīgais, par ko viņš vēl spēja domāt - cik daudz laika vēl palicis līdz ceturtdienas vakaram. Vēl šorīt pamostoties viņam vienīgā un pirmā doma bija - ir pagājusi tieši puse no nospraustā trīs dienu termiņa. "Kā man patīk iemīlēšanās sajūta," viņš pie sevis noteica un ievilka dūmu. Kā cigaretes, tā iemīlēšanās viņam bija īstākā bauda, ko varētu salīdzināt ar ikdienišķo šķaudīšanu, ēšanu, kasīšanos, bet cigaretes un iemīlēšanās paaugstināja asinsspiedienu un viņam šis medicīniskais apstāklis bija tikai stimuls iekrist vēl dziļāk vilinošajos mīlas tīmekļos. Pie pēdējā dūma vilkšanas viņš vēl nodomāja, ka forši ir to iemīlēšanās sajūtu radīt mākslīgi aiz savas paša gribas. Bet nē - tā kā tas nekādi nebūtu godīgi, tad viņš izlems apspiest pēkšņās jūtas. Viņš neko neizrādīs. Kad viņš ceturtdienas vakarā piezvanīs viņai (vai apskatīs viņas profilu draugos, smiekli nāk), viņš izliksies par "vēso" veci un mētās jēlus jociņus. Nē, tomēr nevis jēlus, bet tādus pašus kā parasti. Phe. Vai ta nu mazums gadu aizvadīti, kaitinot sievietes.

Izpīpējis cigareti, viņš atgriezās savā istabā pie kompja. Protams, atvēra draugus un paskatījās, vai viņa ir onlainā. To taču viņš drīkst. Ar to nav nekādi norunātie noteikumi pārkāpti. Vienīgais prieciņš šai dienā bija pamanīt atzīmi pie viņas profila bildes, ka viņa, iespējams, arī nevar sagaidīt to pašu sasodīto ceturtdienas vakaru. Tur bija teikts: "rītdiena pienāks?""

Jautājiet savai grāmatvedei, tfu, tuvākās grāmatnīcas darbiniecei, tai, kura strādā nereālās fantastikas nodaļā.