Atzīšos, ka man patīk jaunākās OpenOffice.org 3.2 versijas look and feel. Ilgus gadus man tīri subjektīvi nepatika, kā tur viss izskatās un darbojas, bet tagad esmu gatavs pieņemt to kā "savu" vārdu procesētāju.

Vairāk man šobrīd nav ko teikt. Varat doties skrollēt tālāk, nav ko te pulcēties.

Lai cik attāla būtu poļu radniecības saite, skumstu un jūtu viņiem līdzi kā saviem brāļiem. Skumja, drūma diena visai poļu tautai.

UPD. 13 h vēlāk: Zināju, ka būs tādi komentāri. Man kremt šitā vienaldzība nevietā un bezmaz pieprasīšana būt vienaldzīgam. Šai stundā vairs nenoformulēšu garāku domu. (Nē, nu, protams, domāt līdzi vajag, ko un kāpēc dari, un arī katram ir savs viedoklis un savas emocijas, bet...) Šī mūsu sabiedrība reizēm atgādina purvu, kas drūmi velk atpakaļ tos, kuri mēģina izrauties. Purva bridējs kā nacionālā vērtība, heh.

Daudz dzirdēts/lasīts par valodnieku, datoriķu un dizaina pedantu kašķiem par domuzīmes, defises un citu tādu horizontālu strīpiņu pareizu lietojumu. (Būtu baigie joki, ja kāds šāds kašķis aizietu līdz reālam kautiņam, kur karojošās frontes durstītu viena otru ar domuzīmēm un defisēm.) Bet, lūk, man ir radušās šaubas un bažas par ieslīpo svītriņu => / <= šo te. Kāds ir labais tonis tās lietojumā? Galvenais satraucošais* jautājums - vai ir nepieciešama atstarpe pirms un/vai pēc tās? Kuros gadījumos? (Man ir nelielas aizdomas, ka ir kaut kādi tās lietošanas varianti.)

Uzrakstīju tiktāl, aizdomājos, ka kāds noteikti uzkliegs kaut ko par Google lietošanas ābeci, tad iedomājos, ka es tādam uzbraucienam varētu atbildēt ar to, ka man vispār Google kontā uzskaitīti 25 932 meklējumi (neatceros, kad viņi ieviesa šo uzskaiti un kad es to iespējoju, līdz ar to nezinu, cik gadu laikā tas uzkrājies), bet nu tad iedomājos, ka taisnība jau būtu un vajadzētu tomēr iegūglēt šo problēmjautājumu.

Lūk, LIIS nekautrējas no bargajiem autortiesību policistiem un, šķiet, ielikuši veselu grāmatu iz latviešu rakstības attīstības un konkrēti - par interpunkcijas attīstību (A.Bergmane, A.Blinkena, 1986). Tur atstarpes pirms/pēc slīpsvītras nav īpaši atrunātas, tomēr zināmu ieskatu variantos var gūt. Skaitļi/daļskaitļi - bez atstarpēm, vārdi - kā kurā gadījumā, bet kopš 1970. gadiem "slīpsvītra aizstāj vārdu respektīvi vai arī lietota starp vārdiem, no kuriem katrā konkrētā gadījumā iespējams tikai viens, piemēram, un/vai, varēšana/nevarēšana u. tml., piemēram, .. vērojama neatbilsme pašreizējam vārdkopu/salikteņu lietojumam .. ZAV 1982, 4, 137."

ES Publikāciju birojs arī ir izpalīdzīgs un ir publicējuši dokumentu (540 KB PDF fails) par publikācijām latviešu valodā, kur ir arī vesela lappuse par slīpsvītru. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka lappusē ir tikai pieci teikumi. Lūk, fragments no šiem pieciem teikumiem, kas man nav īsti skaidrs un kas arī stāsta par mani mulsinošo problēmsituāciju ar atstarpi tikai aiz slīpsvītras:

Slīpsvītru parasti neatdala no pārējā teksta ar atstarpēm. Tomēr, ja ar slīpsvītru atdala
divu vai vairāku vārdu savienojumus, aiz slīpsvītras liek atstarpi:

marķējums uz transportlīdzekļa sastāvdaļas / atsevišķas tehniskas vienības

Es esmu apmaldījies trīs priedēs... un aizrāvies tā, ka aš asinis pa degunu sāka tecēt. Bāc.

Vispār ieskaties vienā tādā zinātniskā traktātā un top tev skaidrs, ka ne vella nezini par visiem valodas jautājumiem, par kuriem prasītos zināt.

Un vēl viens "vispār" - un vispār pašiem uzcītīgākajiem lasītājiem, kuri ir izlasījuši līdz šai vietai, piedāvāju bonusu: nezināma autora gleznu "Meitene ar slīpsvītra, ar zilu šalli ap viņa kaklu. Knitting par rādiuss". Tfu, ka tavu... lai vells parauj to dienu, kad Google meklēšanas rezultātos sāka parādīties tulkošanas automāta sadzejoti teksti!

* Liriska atkāpe: lūk, divdabis, kas it kā izsaka emocijas, bet, kā jau dažviet internetos minēts, tu lasi ar nepareizu intonāciju! Nevajag no maniem tekstiem tagad interpretēt, ka tagad te es sēžu staigāju pa istabu lauzīdams rokas un nosvīdušu pieri nervozi pīpētu stūrītī, satraucies par interpunkciju vai, piemēram, leju gaužas asaras par poļu brāļiem.