Velns, kā gribas pīpēt!

Te nu es aizdomājos... Šorīt, savukārt, es impulsīvi teicu "Piķis un zēvele!", kad atklāju, ka esmu priekšlaicīgi izdevis bargu naudu par skūšanās žiletēm (kasetēm, whatever), kad man vēl atradās iepriekšējie krājumi.

lamājamies latviski?* paliekam vecs?

katru reizi, kad es aizdomājos par savu vecumu, es nevaru iebraukt, kā man jau tāds gadu skaitlis. Un es sāku saprast, kāpēc, piemēram, Breds Pits pats īsti nezina savu dzimšanas gadu. Nu, vismaz nojaušu, ka sāku saprast.

* trolejbusā toties es atcerējos bērnībā lasītās grāmatas, kur kapteiņi lamājās, pieminot Saturnu un Jupiteru un vēl sazin ko.

P.S. Bāc, (te gan iederētos, piemēram, "johaidī", bet tas nekas), jāatceras, ka rīt jāpiezvana uz to i-neta kantori. Tie suņabērni nav devuši nekādi atbildi uz manu laipno e-pastu. Patiesībā, diviem laipniem e-pastiem. Joptvaju, vai tiešām būs jāizrok putekļiem piebirusī e-pasta kaste, kuru piešķīra pats lepnais provaiders? Simts gadus man ir vajadzīga tāda debīla adrese, kuru operatore man toreiz laipni piešķīra, pārklausoties manu vēlmi. Bet varbūt no tās adreses sūtītu meilu viņi uzklausīs?