Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Decembris 6., 2025


prtg
23:14
The Lost Weekend (1945)
Tags:

(ir doma)

formica
21:52 - this in not their first rodeo
https://youtu.be/sece5CPvV7s

#DoublingDown
#AlexKrainer

(ir doma)

mazacuuka
22:44
KVIIIIII8IIIIIIIIIIIIIIIIIIKVIIIIIIIIIIIIIIKVIIIIIIIIIII

(ir doma)

slimie
[putnupr]
22:07
mugurkaulājs sāp.
knapi kustos.
var teikt, ka nekustos.
katra kustība sāp.
ir švaki.
1.x dzīvē tā.

(ir doma)

kochka
21:58 - Pāris teikumi par tikšanos ar rakstnieci Viktoriji Hanišovu
Saruna ar rakstnieci radīja pārdomas, ka reizēm ieradums kaut ko atlikt uz vēlāku laiku ir ok. Šajā gadījumā tas bija nodoms izbeigt dzīvi, jo Viktorijei pēc dvīņu piedzimšanas šķitis, ka nemācēs bērnus audzināt tā, lai viņi būtu laimīgi. Tā nu pēc šīs nemitīgās atlikšanas viņa sākusi rakstīt. Interesants novērojums par līdzību ar traumu, kad attopies riņķojot pa vienām un tām pašām vietām, līdz vēlies izmainīt pastaigas maršrutu, taču nesanāk. Tā rakstniece skaidroja, kāpēc viņas darbos nobeigums parasti nav tik skaidrs. Pat ja arī daļu lasītāju kaitina atvērtie nobeigumi grāmatās, traumas risinājums arī nav tik viennozīmīgs un vienkāršs. Tāpēc laimīgās beigas te neder. Vēl Viktorije teica, ka neierasti redzēt tik daudz cilvēku, parasti atnākot pieci apmeklētāji. Jauko uzņemšanu Latvijā vēl ilgi atcerēšoties. Viņa drosmīgi raksta par tēmām, no kurām man mazliet bail, taču pēc pasākuma bija ļoti silta sajūta. Varbūt tāpēc, ka dzirdēju čehu valodu? Kaut kādā ziņā tas radīja māju sajūtu. Pateicu arī dažus teikumus čehiski, valodu zināšanas tomēr reizēm noderīgas. Un pēc sarunas sapratu, ka velti esmu baidījusies lasīt Viktorijes grāmatas. Vai tāpēc, ka pēdējos trīs gadus atrados psiholoģiski smagā vidē un bezjēdzīgi mēģināju risināt kāda cilvēka traumas, lai gan neviens man to nelūdza? (pareizāk būtu teikt neuzkrītoši par to domāt un analizēt). Lai nu kā, šovakar sākšu lasīt, tikai vēl nevaru izlemt: Sēņotāju vai Rekonstrukciju.
Mūzika: Ansis - Tā nav liela māksla

(ir doma)

zivs
21:36
Ēšana Krimā.
8 gadi man. Čebureki īstie, ar buljonu iekšā. Parasta padomju ēstuve kūrortpilsētā. Vietu nav, cilvēki stāv ar šķīvjiem uz palātēm, un gaida, kad atbrīvosies kāds galdiņš. Nu, tie, kas jau ir pie galdiem, nesteidzas pārlieku. Apmierināts esmu izēdis šķīvi – parastu pieaugušo porciju, 3 čeburekus, gribu vēl. Apēdu nākamos 3, gribu vēl. Labticīgie, kas gaida pie galda, jo cik bērns vēl var ēst, aplaužas vēl kārtējo raundu. Kopumā 11 čebureki, 12. jau šķita par daudz

(ir doma)

zivs
21:16
Vēderlietas.
Avīzes scan man atgādināja Vakara Ziņas 90-ajos. Mēs ar čomu bija titullapā. Nu tik cheap level – "Duelis Rīgas centrā" headline, bet bildē 2 džeki, kas rij. Varbūt zini episko seno filmu, man šķiet, tie bija Vella Kalpi, kur bija ēšanas sacensības starp vācu baronu un lokālo latvieti, kurš viņu apmuļķoja. Esmu 6.2L, man vajag serious gasoline, ja smejamies. Taču esot drīzāk skinny, nekā vidusmēra, jaunībā patēriņš bija ļoti neatbilstošs miesasbūvei – šausmīgi neekonomisks. Un tad bija vēlviens tāds – Pētera brālis. Vella Kalpu garā iekarsām. "no shit, es tevi pārēdīšu". Nu, abi tik apņēmīgi, un pārliecināti, par savām skinny augumu spējām, ka neko – sacensības neizbēgamas. Par Vakara Ziņām. Kafejnīcas viemīlis tās izsauca, lai saņemtu nelielu naudas balvu. Pilnīgs nonsenss, bet nu tikām pa visu pirmo lapu.

Pats duelis ir daudz interesantāks. Kafejnīcu karbonādes ar piedevām ir ievērojami pietiekamas, lai paēstu sātīgi. Apēdām katrs 4 vai 5, neatceros, pilna izmēra porcijas – karbonādes, kartupeļi, dārzeņi. Nu tā, diezgan masīvi jau paēsts, bet kurš apstāsies? Rasola bļodiņas. Kola neskaitījās, to drīkstēja dzert, nedzert. Pētera brālis spītīgs as hell. Abi, sarūgtināti pasūtam karstamaizītes. Neviens no abiem vairs nevar neko ieēst, bet skatamies viens otram acīs, kā latinos gabalos, un nokožam gabaliņu, kaut nomirt. Macho pieeja – skatīties tieši acīs, un nokost nākamo karstmaizes gabalu. Resurss mums beidzās vienlaicīgi. Vienojāmies iziet uz brīdi ārā, paelpot. Nekādas lepnības, ir jau tik vienalga, vinnēsi, vai, ka piemaksātu, lai tas beidzas. Tā bija saprātīgākā vienošanās – paspiedām viens otram roku, atzīstot ka davai beidzam – nereāli. Nekādas lepnības, vai iecirst otram ar vēl vienu kumosu. Otrs, protams, arī nokostu, kaut mirstot. Decent pretinieki

(1 raksta | ir doma)

prtg
21:09
Braucot no bērēm, "Every Breath You Take" neliekas nedz banāla, nedz nodeldēta.

(ir doma)

jan09
18:12 - gadi skrien kā stirnas
stc, apsveicieni visiem Strēlniekiem!

vēsture:
- aizpērn atbauca radi no LV, - sīkums, bet patīkams,
- pērn saņēmos baseina abonomentam - tas ir tikai 1.5km no manis, jau 5 gadus nespēju saņemties, bet, aizejot aprunāties, baseins novembra trako atlaižu piedāvājuma ietvaros uzsauca 2 mēnešus bez maksas, un atlaidi pārējiem 10 mēnešiem. Sīkums, bet patīkams. Pie tam - ar abonentu pieejami 4i dažādi baseini / trenežieru zāles.
Nopirku sev un meitenei, staigājam 3x nedēļā, meitene izmanto arī ūdens aerobiku un svaru zāli. Ja baseins būtu zirgs, jau būtu notievējis līdz nepazīšanai. Tā kā ir saglabājušās sliktas atmiņas par peldapmācību slavenajā VEF peldbaseinā, mācos lēnām savā nodabā. No sākumā pielietotā vārdabrāļa piesauktā stila "kā es māku, tā es maunu" esmu ticis līdz "slidsolim". Vēl gadu palikšu pie mācību baseina, lielajam vēl neesmu gatavs. Ofisa planktonam obligāts pasākums.
- šogad uzsaucu sev jaunu darbu - tieši tāda pati vecākā inženiera konstruktora vakance solar and storage komerciālajā sektorā, bet citā kantorī un ar 20% algas pielikumu uz papīra. Sīkums, bet patīkams. Industrijas burbulis gan piedāvā ari vairāk, bet tad kantoris būs Londonā vai Mančesterā, un nāksies 4-8 stundas dienā pavadīt ceļā - algas pielikums to virs nenosedz.
stc, turpinu jauktā tika darba nedēļu - 3 dienas ofisā, 2 dienas no mājām. Paliek vieta baseinam ;)

(ir doma)

eizhens
16:51
jūties pagodināta? pareizi runāt dievišķās apjausmas ilūzijas klātbūtnē?

kā tev ar karjeru? nauda būs? slava? drošība? cienīs tevi? ēdot esi audzējusi. meitiņa vēl elpo? savādāk adrenohroms nerastos... nomirt dabiski var sanākt. to nedrīkst. lepnība mirdama mirtu svēto un eņģeļu priekšā.

tavs tēvs ir mīkstāks par tevi, smilšu graudiņ kalna priekšā. un to nesaka lepnība, to saka līdzjūtība bezkaislīga, bet lepnībai cita valoda, vispār ir jēdzieni.

pagodināta jūties? jau pietiek goda? Auriels man neko nekomentē, neinformē. lai Dievs apželojas!

(ir doma)

virginia_rabbit
16:45
ēdu plikus rīsus, iztēlojoties tiem klāt pareizo mērci

(ir doma)

martcore
16:24
par roblox bloķēšanu krievijā

nē, krievija nebūt nav pirmā valsts, kas bloķē robloksu
pirmā, man liekas, bija turcija
ar paskaidrojumiem, ka smilšu kastē, paralēli kotlešu, pilsdrupu un ūdens kanālu celtniecībai, tiek propogandētas LGBT vērtības
kā arī tur piedalās pieauguši vīrieši ar neveselīgu interesi pret bērniem

apbrīnojami, bet nekādu prūfu tam atkal nav
nu, jūs saprotat, ir jāeksistē precedentam
kādu paņēma pie dziesmas propagandā vai arī neveselīgajā attieksmē un iesēdināja kaut vai uz 15 diennaktīm
bet tur ir viens vienīgs hipotētiski varbūt
nākamgad vai citu gadu, bet varbūt nekad
varbūt tuvā pagātnē vai tālā nākotnē

fan fikšen pilnīgi

(3 raksta | ir doma)

eizhens
16:23

(ir doma)

eizhens
15:59
govs, tu stulba, neko neesi sapratusi: eižens arī skaidrā ir debīls, so... the joke's on you.

(ir doma)

eizhens
15:42
pēc ~3h varu būt rajonā (z ielas atpazīstu). tad man kratīties?

(1 raksta | ir doma)

zivs
15:40
20 laikam. bet 2g vietā būs 0,5. izsmiekls

(1 raksta | ir doma)

eizhens
15:41

(ir doma)

zivs
15:37
Sarežģīti. Bet iedzert kopā labprāt. Sarežģīti, jo diezgan noteikti nevēlos atstāt rajonu

(ir doma)

eizhens
15:39
rēķins kāds par 2g pieslēgumu?

(ir doma)

zivs
15:34
Tikai, ja Tava nauda. Es par tādu lohotronu vairs neesmu gatavs maksāt

(ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba