Previous | Mem | Next
 
pelnufeja
pelnufeja
08 April 2014 @ 10:33 pm
 
Kad lasīju Stepes vilku kaut kad pamatskolas laikā, man šī grāmata patika daudz, daudz labāk, nekā tagad. (bet Hese droši vien ir autors, kas pāriet). Man, protams, patīk arī tagad, bet tas ir kaut kā daudz citādāk, nav gluži aiz laimes, ka beidzot kāds mani saprot, jāizkūst un jānoelšas pie katra otrā teikuma. Ir forši, bet tagad es uz to skatos vairāk kā uz grāmatu, nevis kā uz tekstu, kas atklāj un paskaidro manas dvēseles dziļo traģiku. Būtu interesanti palasīt Demianu, tā bija viena no tām grāmatām, kas pagrieza manu pasauli, un laikam no visa, ko tolaik no Heses izlasīju, patika vislabāk, bet nez vai elektroniski ir, lai gan – angliski jau noteikti jābūt.
 
6 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
pelnufeja[info]pelnufeja on April 8th, 2014 - 11:11 pm
o, brīnišķīgi, paldies!
tagad tikai jācer, ka man būs laika un saņemšanās, tik daudz gribas izlasīt jaunatgūtajā lasītpriekā.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]hessin on April 8th, 2014 - 11:15 pm
decembrī izlasīju stepes vilku vēlreiz. Iepriekšējo reizi neatceros, bet, tagad lasot, liekas, ka stepes vilks bija iedomīgs egoists, kurš nespēja priecāties par dzīvi. Demians nav lasīts.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on April 8th, 2014 - 11:21 pm
hehe, es nesen dzirdēju viedokli "būtu labāk aizgājis un izdarījis to pašnāvību, vismaz grāmata beigtos, tādus vajadzētu sist!". Mazliet, mazliet es arī sliecos uz tādu "besī man šitais traģikas un vientulības apdziedājums", bet tomēr te taču ir iespēja un ceļš, ne gluži tikai slavinājums sāpēm.

Bet man vispār, šķiet, ārkārtīgi interesanti lasīt tagad tekstus, ko lasīju pirms gadiem pieciem vai septiņiem, un justies par tiem citādi, Kafku, piemēram.
(Reply) (Parent) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on April 9th, 2014 - 01:54 am
tagad man arī gribas pārlasīt stepes vilku, haha.
man par tā lasīšanu (mācījos tad devītajā vai desmitajā klasē) atmiņā ir iespiedušās divas lietas - viena, ka tad, kad to lasīju, sēdēdama uz kaut kādas ēkas trepēm, gaidot, kamēr nofrizēs manu suni, no ēkas iznāca policists un iedeva man telefonu grāmatu, uz kuras sēdēt, jo bija pavasaris un viņam likās, ka man nosals dibens, otra - ka es pat kaut kur pierakstīju kaut kādu(s?) citātu(s?) no tās grāmatas un maut kādus savus komentārus, un tai laikā es principā ar citātu atzīmēšanu īpaši neaizrāvos. nevarētu gan teikt, ka tā grāmata man kopumā kaut ko baigi nozīmēja tobrīd, vai, ja arī tā bija, tad esmu to piemirsusi. atceros gan, ka ļoti priecājos par tajā minēto cilvēka personības daudzšķautņainības aspektu, ka katrā no mums ir tūkstošiem dažādu cilvēku vai kā nu tur bija teikts, jutos beidzot atradusi kādu, kas man piekrīt par cilvēka identitātes iedabu, haha.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on April 9th, 2014 - 11:18 am
jā, tas par tūkstoš šķautnēm man arī ļoti patīk, gribas lašit Jungu, bet atkal latviskā teksta pieejamības problēma, jo angļu val. man pagaidām droši vien vēl par sarežģītu, vismaz Fromma grāmata lasījās tik lēni, ka beigās atmetu ar roku.

Bet šīs izklausās pēc varenām grāmaas lasīšanas atmiņām, man vienmēr ir licies, ka ap lasīšanu kaut kādās vietās ārpus mājām ir kaut kas apburošs, bet pašai man gandrīz nemaz nav tādas ārpuses pieredzes.
(Reply) (Parent) (Link)