08 April 2014 @ 10:33 pm
 
Kad lasīju Stepes vilku kaut kad pamatskolas laikā, man šī grāmata patika daudz, daudz labāk, nekā tagad. (bet Hese droši vien ir autors, kas pāriet). Man, protams, patīk arī tagad, bet tas ir kaut kā daudz citādāk, nav gluži aiz laimes, ka beidzot kāds mani saprot, jāizkūst un jānoelšas pie katra otrā teikuma. Ir forši, bet tagad es uz to skatos vairāk kā uz grāmatu, nevis kā uz tekstu, kas atklāj un paskaidro manas dvēseles dziļo traģiku. Būtu interesanti palasīt Demianu, tā bija viena no tām grāmatām, kas pagrieza manu pasauli, un laikam no visa, ko tolaik no Heses izlasīju, patika vislabāk, bet nez vai elektroniski ir, lai gan – angliski jau noteikti jābūt.
 
 
( Post a new comment )
[info]hessin on April 8th, 2014 - 11:15 pm
decembrī izlasīju stepes vilku vēlreiz. Iepriekšējo reizi neatceros, bet, tagad lasot, liekas, ka stepes vilks bija iedomīgs egoists, kurš nespēja priecāties par dzīvi. Demians nav lasīts.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on April 8th, 2014 - 11:21 pm
hehe, es nesen dzirdēju viedokli "būtu labāk aizgājis un izdarījis to pašnāvību, vismaz grāmata beigtos, tādus vajadzētu sist!". Mazliet, mazliet es arī sliecos uz tādu "besī man šitais traģikas un vientulības apdziedājums", bet tomēr te taču ir iespēja un ceļš, ne gluži tikai slavinājums sāpēm.

Bet man vispār, šķiet, ārkārtīgi interesanti lasīt tagad tekstus, ko lasīju pirms gadiem pieciem vai septiņiem, un justies par tiem citādi, Kafku, piemēram.
(Reply) (Parent) (Link)