Jaungadu sagaidot mazgājuši un tīrījuši
vasas ma-
las. Tas bijis arī vajadzīgs, jo sincēs (priekšna-
mā) turējuši cūkas. Ļaudis runājuši:
"Jāiet uz
pirti un jānomazgā vecā gada dubļi, lai jaunā
gadā
būtu labāka dzīve, un lai nebūtu jāiet vecie
ceļi
un jānēsā vecie dubļi." Vakarā lējuši
laimes un
šīm laimēm arī nopietni ticējuši. Jaunam
gadam
darījuši alu un ciemojušies viens pie otra. Jauno
gadu ļaudis uzlūkojuši par puisi, veco gadu par
veci. Jaunsgads izpildot cilvēka vēlēšanās,
jo tas
nezinot nekā ļauna. Zīlēdamas meitas metušas
arī
kurpi pār pleciem, lūkojušas sētas zediņus
pa pā-
riem saķert un klausījušās suņu riešanā.
Ap pulks-
ten 12, kad gaiļi dzied, visi klusot kādu brīdi,
tad vēlējot laimes un notiekot atkal priecāšanās.
Jaungada dienā braukuši uz baznīcu, bet vakarā
taisījuši dažādus jokus, pekstiņus, jeb gājuši
či-
gānos. Čigānos iešana turpinājusies no jaungada
līdz triju ķēniņu dienai. Daži čigāni
tēlojuši
dzērvi, lāci, dzirnavnieku, dakteri un citus. Vi-
ņus saukuši par kuitu vedējiem.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: