Jaungadu sagaidot mazgājuši un tīrījuši vasas ma- las. Tas bijis arī vajadzīgs, jo sincēs (priekšna- mā) turējuši cūkas. Ļaudis runājuši: "Jāiet uz pirti un jānomazgā vecā gada dubļi, lai jaunā gadā būtu labāka dzīve, un lai nebūtu jāiet vecie ceļi un jānēsā vecie dubļi." Vakarā lējuši laimes un šīm laimēm arī nopietni ticējuši. Jaunam gadam darījuši alu un ciemojušies viens pie otra. Jauno gadu ļaudis uzlūkojuši par puisi, veco gadu par veci. Jaunsgads izpildot cilvēka vēlēšanās, jo tas nezinot nekā ļauna. Zīlēdamas meitas metušas arī kurpi pār pleciem, lūkojušas sētas zediņus pa pā- riem saķert un klausījušās suņu riešanā. Ap pulks- ten 12, kad gaiļi dzied, visi klusot kādu brīdi, tad vēlējot laimes un notiekot atkal priecāšanās. Jaungada dienā braukuši uz baznīcu, bet vakarā taisījuši dažādus jokus, pekstiņus, jeb gājuši či- gānos. Čigānos iešana turpinājusies no jaungada līdz triju ķēniņu dienai. Daži čigāni tēlojuši dzērvi, lāci, dzirnavnieku, dakteri un citus. Vi- ņus saukuši par kuitu vedējiem.