Kaut kādā padomju laika grāmatelē bija lielisks situācijas apraksts :
-Kā iet pa dzirnavām ?
-Deg ! Un, kamēr vieni dzēš, otri zog miltus !

...te izskatās stipri līdzīgi.

Ir jau diezgan dīvaina situācija. Divi dedzina šķūnīti no ārpuses, vēl trīs to dedzinājuši no iekšpuses. Saņēmušies pagales, sauc taksometru pa mobilo, lai varētu aizbraukt vēl ko nodedzināt.

Tev, kā jau piromānam, esejas nosaukumā būtu "Mana mūža sapnis jeb - kas es būšu, kad izaugšu liels" :)

ciemam uzbruka citplanētieši, kuri izskatās pēc milzīgiem kaunuma apmatojuma kušķiem. Tētis tos atvaira ar uguni, mamma paķērusi malku un skrien kurināt citā vietā, kur arī mēģina piezemēties milzīgie kušķi.

Pēc kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas mazdārziņos izcēlās sadzīves ķilda, kuras laikā N dārza mājiņai pielaida sarkano gaili

Ko te vēl pielikt, visi jau visu pastāstījuši. :)
Man gan, godīgi sakot, nav īsti skaidrs, kas tur notiek - kāpēc tā māja tiek dedzināta (tas ir ļaunais tēls, kurš 3. klases skolēnam ir "pareizi" jāidentificē?) un kāpēc tie pārējie nes ārā pagales (vai doma ir tāda, ka viņi nes ārā visu iespējami viegli uzliesmojošo, lai mazinātu potenciālo ugunsgrēku?).

Bet vispār tas man atgādināja, kā es tiku "pārbaudīts" pirms uzņemšanas pirmajā klasē tālajos astoņdesmitajos - man vajadzēja aprakstīt attēlā redzamo situāciju un atmiņā palicis, ka man no tiem laikiem ir "trauma", ka es nepazīstu krāsas pēc to nosaukumiem un niansēm (kaut kas tur bija par lillā un tamlīdzīgām krāsām). Vēl man blāvā atmiņā palicis, ka tas attēls izskatījās pēc Gunāra Bērziņa karikatūras, kur vienā palielā attēlā notiek viss kaut kas, un vēl sazin kāpēc liekas, ka vajadzēja aprakstīt angļu valodā, lai gan to nu nekādi nebūtu varējis zināt pirms mācīšanās skolā <= šo pēdējo atmiņu noteikti gadu gaitā esmu piedomājis klāt, bet kaut kā nevaru atbrīvoties no šīs viltus atmiņas. :)