par ideāliem
nav jau slikti sastādīt sarakstu. bieži ezotēriskā literatūrā un pašpalīdzības grāmatās ar to iesaka sākt. tikai nezin kādēļ mums šķiet, ka love notiek tikai ar ideālajiem (un tad, kad esam atraduši ideālo kas parasti diemžēl ir apziņas fotošops un tad tu paliec viens ar salauztu sirdi pie sasistas siles un visas pasaules skumjas rod ceļu uz tavu sirdi). tas ir apmēram tas pats kas ar žurnāliem, kas mums iemāca, ka sekss (vai vēl ļaunāk - labs sekss) ir tikai noteiktas svara kategorijas, noteikta ienākuma līmeņa, skaistiem un stilīgiem cilvēkiem
nebiju domājusi ko rakstīt, atbildei uz daudzajiem sarakstiem gribēju ielinkot saiti uz filmu:
https://www.youtube.com/watch?v=XCoXsa2
ja nu kādu ļoti interesē mans personīgais viedoklis, ir arī tāda lieta kā sarakstu evolūcija. ja sākotnēji saraksts bija garš, tad evolucionēja līdz īsākam un kodolīgākam, tad 'galvenais, ka cilvēks labs', tad 'tā lai nebesī', tad 'lai ar viņu kopā es justos ļoti labi' un tagad man nevajag pat tādu. pietiek ar to, ka esmu totāli siha, kas pats par sevi nodrošina zināmu atlasi. th
Tās Tev gada sākuma noskaņas? :)
Man šķiet, saraksti der tikai iekšēji pieaugušiem cilvēkiem. Tad tā ir (paš)refleksija par tēmu "man patīk/esmu piemērots". Citādi par piemērotības daļu pārāk bieži aizmirst. Tas par to "esmu totāli siha", kas manā gadījumā, piemēram, nozīmē faktu, ka nekādus sarakstus varu netaisīt nemaz. Jo kurš normāls vīrietis parakstīsies uz dāmu, kam gulēšana miskastes maisā mežā ir pašsaprotama brīvdienu sastāvdaļa (bet ar nenormāliem, paldies, vairs negribu).