par ideāliem
nav jau slikti sastādīt sarakstu. bieži ezotēriskā literatūrā un pašpalīdzības grāmatās ar to iesaka sākt. tikai nezin kādēļ mums šķiet, ka love notiek tikai ar ideālajiem (un tad, kad esam atraduši ideālo kas parasti diemžēl ir apziņas fotošops un tad tu paliec viens ar salauztu sirdi pie sasistas siles un visas pasaules skumjas rod ceļu uz tavu sirdi). tas ir apmēram tas pats kas ar žurnāliem, kas mums iemāca, ka sekss (vai vēl ļaunāk - labs sekss) ir tikai noteiktas svara kategorijas, noteikta ienākuma līmeņa, skaistiem un stilīgiem cilvēkiem
nebiju domājusi ko rakstīt, atbildei uz daudzajiem sarakstiem gribēju ielinkot saiti uz filmu:
https://www.youtube.com/watch?v=XCoXsa2
ja nu kādu ļoti interesē mans personīgais viedoklis, ir arī tāda lieta kā sarakstu evolūcija. ja sākotnēji saraksts bija garš, tad evolucionēja līdz īsākam un kodolīgākam, tad 'galvenais, ka cilvēks labs', tad 'tā lai nebesī', tad 'lai ar viņu kopā es justos ļoti labi' un tagad man nevajag pat tādu. pietiek ar to, ka esmu totāli siha, kas pats par sevi nodrošina zināmu atlasi. th
esmu iekšēji pieaugusi, bet totāli nespēju turēties pie sarakstiem un plāniem, uzrakstu miljons lietu, kas jāizdara un tāpat neizdaru. es savukārt /ja neskaita to 'esmu totāli siha' daļu/ viegli piemērojos, neizeju uz konfliktiem, bieži piekāpjos, esmu draudzīga un saticīga, kas attiecīgi ir novedis pie apbižošanas, apnikšanas vai piečakarēšanas un rezultējies sihumā. lol
gada sākuma noskaņas tās nav. gada sākums bija lielisks, ceru uz 'kā sagaidīsi, tā pavadīsi' izņemot uz darbu iešanas daļu un smagās somas velkoties uz kojām.
kā tu guli tai miskastes maisā? viena? mugura nesalst? nebaidies no zvēriem? bieži? es teoretiski arī gribētu, bet ļoti baidītos
armijnieks vai zemessargs varētu parakstīties, bet baidos, ka lielākā daļa tādu ir /hm/ apdauzīti