par ideāliem
nav jau slikti sastādīt sarakstu. bieži ezotēriskā literatūrā un pašpalīdzības grāmatās ar to iesaka sākt. tikai nezin kādēļ mums šķiet, ka love notiek tikai ar ideālajiem (un tad, kad esam atraduši ideālo kas parasti diemžēl ir apziņas fotošops un tad tu paliec viens ar salauztu sirdi pie sasistas siles un visas pasaules skumjas rod ceļu uz tavu sirdi). tas ir apmēram tas pats kas ar žurnāliem, kas mums iemāca, ka sekss (vai vēl ļaunāk - labs sekss) ir tikai noteiktas svara kategorijas, noteikta ienākuma līmeņa, skaistiem un stilīgiem cilvēkiem
nebiju domājusi ko rakstīt, atbildei uz daudzajiem sarakstiem gribēju ielinkot saiti uz filmu:
https://www.youtube.com/watch?v=XCoXsa2
ja nu kādu ļoti interesē mans personīgais viedoklis, ir arī tāda lieta kā sarakstu evolūcija. ja sākotnēji saraksts bija garš, tad evolucionēja līdz īsākam un kodolīgākam, tad 'galvenais, ka cilvēks labs', tad 'tā lai nebesī', tad 'lai ar viņu kopā es justos ļoti labi' un tagad man nevajag pat tādu. pietiek ar to, ka esmu totāli siha, kas pats par sevi nodrošina zināmu atlasi. th
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šis jau tāds saraksts, kas nav "jāizdara" :) (te man rodas piedauzīgas asociācijas, hehe). Drīzāk ļauj ātrāk pamanīt indivīdus, kurus varētu būt vērts papētīt sīkāk, tā man šķiet.
Tagad gan vairs neguļu, tas vasarā, un šovasar ik pa laikam sanāca. Bail nav, no kā man baidīties, stiprai un negantai. Varbūt esmu arī pietiekami nekaunīga, lai daudzkur justos droši kā mājās, un zvēriem jau vairāk bail no manis.
Ar zemessargiem, atzīšos, nav nācies saskarties, bet tie daži armijnieki, kurus esmu dzīvē sastapusi, atstāja pārlieku dominējošu iespaidu. Armijā jau gan laikam citādi nevar. Bet uz to, savukārt, neparakstītos es, jo skat. augstāk, stipra un neganta :) vienkāršos vīriešus manas diezgan nesievišķīgās izklaides un intereses biedē. Var jau saprast – ja vienu interesē videospēles, bet otru – kabatas naži, goretexi, ložņāšana pa dubļiem un dzelžu laušana, tad skaidrs, kurš mājās būs vecis :D