![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
f)
f) krii) Nu, un kāda jēga ir būt superlielvalstij pēc visa šitā?
Mums, protams, bija Andris Bērziņš un pēc tam Vējonis, bet tā, ka būtu jāizvēlas starp visai nesimpātisko Harisu (piedodiet, bet man viņa tiešām nepatika) un šleserveidīgu pērtķi ar granātu, tā tomēr mums nav bijis.
f)
kurš vispār ļāva trampam kandidēt? bet es laikam sliecos piekrist tam, ka vainīga nav kamala, bet vainīgi ir demokrāti. un vispār, trampam pretī vajadzēja likt tik vien kā vīrieškandidātu, jo amerikāņi ir debīli, un svaru kausi būtu uz pavisam citu pusi. ja trampa vietā būtu kāda sieviete, tad varētu pretī arī likt sievieti. trampam taču ir savs elektorāts. patiesībā es neko nezinu, but this sucks.
f)zazis)krii)Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.
Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.
inese_tk)skan: Mari Kalkun
pagājušās nedēļas hailaiti:
1dien ēdām K lielisko vegan plovu, manu muskovado siera kūku un dzērām Pierre Marie Alazay Châteauneuf-du-Pape 2016.
2dien izņēmām šķiršanās apliecību. vakarā iepazinos ar "restorānu pie Vaņas" Latgales ielā. labs.
kad 7dienas naktī braucu uz Augšlīgatni glābt Fordu, likās, ka visapkārt ir kaut kāda abnormāli melna tumsa. gandrīz vai vantablack.
daudz Ted Lasso.
f) f)f)jeibogu, divos piegājienos mēģināju, tālāk par trīsdesmito minūti netiku. ja tur beidzot kaut kas notiek, lūdzu mani apgaismot. bet vispār tas ir jāmāk - ņemt un šitā izpurgāt filmu, kad tev priekšā ir špikeris, nebīšos pat teikt - kulta klasika.
vilibaldis) Tas tā lai atcerētos - noņēmu pēdējos tomātus. Dālijas, kosmejas utt. turpina ziedēt.
Bet dālijas es arī citugad izraku tikai 1. janvārī.
f) _re_)pārlasīju savus ierakstus, uz kuriem neviens nekad neko nesaka (dramaqueenmodeon) un atcerējos par kanādā uzradušos manu grieķijā nozudušo telefonu. ik pa laikam tas tika ieslēgts, pa ceļam nomainīja kādas 3 adreses, pirmā bija mobilo tel veikals, ha, tad noparkojās kādā monreālas suburba dzīvojamo ieliņu nomalē. par pazudušu reportētam telefonam var ierakstīt ziņu, kas parādās uz ekrāna, ja kāds to ieslēdz. lūk, ierakstīju franciski čau, kā klājas, kā dzīve tādā un tādā ielā, tādā un tādā numurā? pēc tam vēl reizi ieslēdza un viss, nu jau kādas 4 nedēļas vairs nav mēģinājuši ieslēgt. varbūt beidzot izmeta vai sadauzīja, vai es nezinu. bet diezgan biedējoši, ka redz, kur tieši tu esi, ne?
_re_) vai jums ir ieteikums labam reimatalogam? ar virzienu uz, iepsējams, autoimūnas saslimšanas raisītu asinsrites traucējumu
au)bet visvairāk mani maindfako tas, ka man šāda pārslodze rodas no tā, kas man patīk.
_re_) cibas dzīvības vārdā, kā arī sev piefiksēt, ka ir arī tādas dienu grupas
piektdienas vakars. kamermūzika oleru muižā, brāmss un šūmaņi. gados ļoti jauns un azartisks trio, alts, čells, klavieres. koncerti oleros vispār ir magic. ja notiek nevis pašā muižas ēkā, bet muižnieku dzīvojamās mājas, bijušās saimniecības ēkas, dzīvojamajā istabā, tad tā ir paliela viesistaba, kādi piecdesmit klausītāji viens pie otra, pusotru metru no mūziķiem. absolūta uzmanība un klātbūtne. arī lielajā muižā ir līdzīgi, tur vairāk majestātiskuma
sestdienas rīts. neesmu vēl līdz dušai un brokastīm tikusi, ciemos brauc mazais brāļadēls makšķerēt, kurš pats sabīdījis šo vizīti
sestdienas diena. braucu uz rīgu, pa ceļam cos bode, pirmo reizi mūžā man ir kašmirs. melns hūdijs, hh. cos, nelieši, sākuši izlaist bezkabatu kleitu modeļus, es ceru, viņi šo niķi tikpat ātri atmetīs. bet galamērķis annas koku skola, kurā mans vecais priekšnieks izlicis uz četrām dienām pirms transportēšanas klientam smilšakmenī izgravētu četrmetrīgu villu kompilācijas maketu ar bramanti, rafaēlu, peruzzi, neilandu. absolūts avangards esošajā arhitektūras laukā. iepriekšējā dzīvē es to visu uzzīmēju 3d, beidzot ir materiālā
sestdienas vakars. instrumenti. ejam ar meitu, jo dēla draudzene atdeva savas filmējoties nopelnītās fanu zonas biļetes. fansī stāvēt tik tuvu skatuvei, bez burzmas, bet visu tūkstošu vidū. šis nebija mans pirmais instrumentu koncerts, bet ja neiekristu biļetes, nebūtu gājusi. miķelis mon amour. un es noteikti patiku blondajai bekvokālistei, hh
svētdienas rīts. lēni pamosties, ar meitu brokastīs uz vairāk saules, kur uz manu nogurušo bezkofeīna seju, viesmīle manos gados ļoti saprotoši reaģēja. tad rikšiem uz mežaparku, kur izrādās, pusotrs kilometrs no stāvvietas līdz estrādei, bet es jau tā riskēju nokavēt telpu orient starta logu. paspēju. pirmajā distancē otrajā punktā sajaucu k un l kāpnes, pazaudēju kādas 2-3 minūtes, kas ir kritisks apjoms. bet tik un tā piektā grupā ar sešdesmit piecām dalībniecēm. grupā, kur ir arī 11 gadus jaunākas, daudz tievākas un mega sportiskākas par mani. bet paskatījos, visām pirmajā desmitniekā pa vienai, divām rupjām kļūdām. uz sezonas sākumu smadzenes met gļukus ārā tajā stresā un ātrumā
svētdienas diena. atpakaļ uz stāvvietu vilkos pusstundu, biju gatava pakrist kādā lapu kaudzē, ar ieslēgtu find my, lai ģimene kaut kad izrušina laukā. bet iedzēru karstu kakao un aizbraucu uz meža kapiem reizi sezonā sakopt elzas, jāzepa un majora jāņa kapu pie vecās kapličas
au)ja man kaut kad atradīsies minūte laika, es gribētu atkal aktīvāk cibot.
kopš pēdējā ieraksta esmu pārstrādājusies, norāvusi nervu sabrukumu, izrāvusies laukā, un apceļojusi Uzbekistānu, Kirgistānu un iemaldījusies Almati.
mufs)man te bija uznācis kaut kas, ka modods 3:45 daudzākas naktis
šonakt atkal pamodos 3:45, tātad tur ir kaut kāds cits āķis, kas neņem vērā pulsteņa pagriešanas
f) f) īsti nezinu, kā var skriet un diet caurām dienām. šodien izbraukājos ar vilcienu un autobusu, biju pieredzes apmaiņā, biju ciemos, un vispār jau darbā nebiju, un tagad man rīt vēl viena braukāšana uz visu dienu, un man jau šodien nav skaidrs, vai un no kurienes tam radīsies spēki, akjā, atcerējos, ka vēl uz rītdienu viens radošs rakstu gals jāizdomā. biju domājusi, ka domāšu gultā, bet kaut kā negribas domāt.
un ir tikai pirmdiena.
inese_tk)labi, ko tur marinēt un gaidīt īstos datumus. galu galā, ironiskā kārtā, K parīt netiek uz jau pirms mēneša ieplānoto šķiršanās ballīti, jo viņam jāstrādā. karoč, mēs ar K šķiramies. un mums viss ir ļoti, ļoti kārtībā. neviens nav raudājis, nav bijis neviena konflikta, mēs neesam sastrīdējušies un sadirsušies, mēs joprojām gribam pavadīt laiku kopā un kvalitatīvi komunicēt un esam viens otram tuvi un svarīgi un esam lieliska komanda.
es nekad nebūtu iedomājusies, ka ir iespējams šķirties šādi un, ka tas varētu notikt ar mani un K, bet tā ir un tā notiek un es nenormāli lepojos ar mums. man liekas nenormāli kruti. manliekas, ka šī ir viena no pieaugušākajām lietām, kādu jebkad esmu darījusi. K arī.
iemesli ir vairāki, bet tā nav citu darīšana. katrā ziņā, kopš esam sākuši par to informēt cilvēkus, esmu sapratusi, ka reāli grūtāk nekā izšķirties savā starpā ir šo info nodot tālāk. līdz šim normāli/atvērti ir reaģējuši tikai ~5 cilvēki. pārējie nezkāpēc ir visādi "faaak, bļeeee, nevajag, gan jau paliksiet/saiesiet atkal kopā, kurš vainīgs, utt." nezinu kāpēc tā. visdrīzāk tāpēc, ka veids kā un kāpēc šķiramies īsti neatbilst parastajiem priekšstatiem par to, kā un kāpēc cilvēki šķiras. nav arī jāizvēlas, kuru no mums atbalstīt, jo neviens nav bijis pimpis, bet ir sajūta, ka cilvēkiem gribas ieņemt kādu pusi (mana māte, piemēram, ir ieņēmusi un tā nav mana puse). lai gan atbalstīt nevajag nevienu no mums - tikai mūsu kopīgo izvēli.
katrā ziņā, mēs kādu laiku turpināsim dzīvot kopā, jo esam pārāk nabagi un nepraktiski un arī aizņemti, lai šobrīd spētu atdalīt saimniecības un finanses. mēs turpināsim būt nenormāli labi draugi/ģimene un pavadīt laiku kopā - gan publiski, gan nepubliski. rakstu šo ierakstu + nelieku to zem atslēgas, jo jūtos nogurusi no skaidrošanās un ļoti ilgojos pēc ne-awkwardnesa publiskajā lokā.
kā arī - man jau brīdi ir ļoti foršas citas attiecības, kurām bija K atbalsts un akcepts jau kādu laiciņu pirms viņas reāli sākās.
es, iespējams, kkad uzrakstīšu plašākas pārdomas par šķiršanos un laulību (kas, citējot K, ir kristietības patriarhālisma fašisms), bet tagad man nav vairāk laika. man jācep siera kūka, ko ēst rītvakar, svinot šķiršanos. parīt no notāra savāksim šķiršanās apliecību un pavisam oficiāli vairs nebūsim vīrs un sieva.
tā vispār šis gads ir pilnīgi sirreāls un manliekas, ka viņā ir iespiesti notikumi un pavērsieni, ar kuriem mierīgi pietiktu vairākiem gadiem.
inese_tk)garīgais: iešu pīpēt
šīs nedēļas hailaiti:
* ļoti patika Metjū Rankina "Universālā valoda". daudz labāka nekā man likās pēc anotācijas festivāla lapā;
* bārs "Krokodils";
* K koncis VM vēstniecībā. tā diena bija visai sarežģīta, bet es ļoti lepojos ar K;
* diezgan daudz alkohola, bet par brīnumu - ļoti maz pohu;
* cibas dīķis;
* Fišeres "Hagneia" Cēsīs - ar mirdzošiem kaķiem, slotu, birstēm, ragiem, finiera megalītiem un vēl viskko;
* man šobrīd ir sliktākās attiecības ar māti, kādas man jebkad bijušas. man ir ļoti bēdīgi par to. bet man liekas, ka viņa mani nenormāli džadžo un es neredzu nekādu taciņu, pa kuru iet, lai kaut kā satiktos. man arī nav kapacitātes;
* laikam pirmo reizi mūžā ir kaut kāda tāda sajūta, ka cilvēki, kas zina, varētu tenkot vairāk, lai ātrāk ir miers un mazāk awkwardnesa. preses relīzi tak neizsūtīsim.
