Izskatās, ka, izbaudot savas garās brīvdienas, esmu palaidusi garām kārtējos kumēdiņus Latvijas kultūrtelpā.

Literārais žurnāls "Domuzīme". Tirāža - 1700 eksemplāri (viņu feisīša lapas sekotāju skaits - 670, o_O), lappušu skaits - 72. Plānotais izdošanas biežums - 4 reizes gadā.
Saskaņā ar žurnāla satura redaktores Rudītes Kalpiņas teikto, ar VKKF piešķirto summa 2015. gadā - 19,000.00 EUR pietiek diviem žurnāla izdevumiem.

Daži citāti no raksta tvnet.lv (http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/550508-iznak_jauns_literarais_zurnals_domuzime), kas mani sajūsmināja:

"Kalpiņa atklāja, ka literārais žurnāls «Domuzīme» izdots, jo šī niša Latvijā ir brīva. Nacionālā mērogā iznāk tikai viens literārs žurnāls - «Latvju teksti», kam vērojama arvien lielāka izaugsme. Viņa skaidro, ka Latvijā literārā vide, kur autoriem publicēt savus stāstus, pēdējos 15 gados ļoti sarukusi."

Niša ir brīva, vēl vairāk, tas ir nebeidzams melnais caurums, kurā mest VKKF naudu. Kā viņa pati saka, žurnāls vajadzīgs autoriem. Vai arī sabiedrībai?

un

"Žurnāla «Domuzīme» pirmajā numurā latviešu oriģinālprozu pārstāv Ingas Žoludes un Jāņa Ezeriņa noveles, un Gundegas Repšes romāna fragments;..."

Komentārs: Jāņa Ezeriņa noveles? Viņš kaut ko jaunu ir uzdrukājis pa tiešo drāti šim žurnālam no aizsaules? Gundega Repše - kur nu bez tās.