Pārtikas veikalā pie ieejas ir bezmaksas grāmatu un žurnālu paņemšanas-atdošanas plaukts, kur paņēmu divas grāmatas - Middlesex un Peony in Love.
Middlesex latviski, šķiet, iztulkota kā Midlseksa, bet jau pēc pirmās rindkopas ir skaidrs, ka to vajadzēja saukt par Nekatro dzimti vai kaut vai Vidējo dzimti - kā tas iespējams, ka tulkotājs/-ja ir izlasījis/-usi grāmatu, bet nosaukumu iztulkojusi pilnīgi greizi? Es nemaz nerunāšu par Catch 22 iztulkošanu kā Āķis 22 (sist, kamēr vēl mazi).

Enīvei, pēc pirmās nodaļas nometu Vidējo dzimti zem žurnālgaldiņa, jo galīgi nepavilka (galvenokārt tās galvenā varoņa vecmātes Dezdemonas atbaidošā rakstura un līšanas citu dzīvēs dēļ (ko viņa pati uzskatīja par misiju, protams)) un sāku lasīt Iemīlējušos Peoniju, ķīnisko lubeni. Salkans pri salkans stāsts pēc visiem priekšrakstiem, taču mani neatstāj vienaldzīgu visas tās ornamentāļu (ornamentals - tā mūsu mājastēvs dēvē aziātus) paražas, māņticības un sieviešu ciešanas - interesanti lasīt, kā viņi sarežģī savas dzīves un lien no ādas laukā, lai nekad nebūtu laimīgi. . Dzīvi iedomājos tās šausmas, kad, ja esi piedzimusi kā sieviete, tad lielākā dzīves daļa jāpavada citu sieviešu sabiedrībā, turklāt, ņemot vērā, cik nenormāli apspiestas viņas bija, viņās nebija arī empātijas pret nevienu citu - sak, ja es cietu, tad arī tu cietīsi un nekādu atlaižu tev nebūs. Tas, kas man šajā romānā patīk vislabāk ir ieskats viņu uzskatos par pēcnāves dzīvi - kas tur notiek, ar ko spoki nodarbojas, kas šiem pa spēkam un kas nav.

Upd. "Dzimtes" vietā "dzimums".