1) Birdman - ļoti patika Nortons, filma - tā, brīžiem garlaikoja.

2) Wild Tales (Relatos Salvajes) - o, šī gan bija laba, spraiga, uzmanību vaļā nelaidoša un smējienus izraisoša - vienmēr ir patikušas filmas, kuras veido vairāki stāsti, vienalga, vai tie beigās tiek sašūti kopā vai arī katrs ir gabaliņš no pilnīgi citas puzles (kā Paris, I love you vai All invisible children).

3) Fury - četri tankisti un vēl viens tankists suņa vietā, kuri ik pa laikam raud, bet nezinu gan, cik mīkstsirdīgam jābūt skatītājam, lai apraudātos arī tas. Nebija neviena tāda sirdi plosoša skata, kas papildināts ar sirdi ārā raujošu noti attiecīgā momentā, bet nu - bija akšens un pārāk modernas frizūras visiem tiem tankistiem.

4) Wild - šo es ik pa laikam apstādinu, lai raidītu dusmīgus roku mājienus pret griestiem, jo johaidīarārā, kāpēc nevar rādīt filmu par sievieti, kura vismaz apzinās, ka ir izvēlējusies grūtu un garu pārgājiena taku un prot vismaz savu somu salikt tā, lai tā pēc stundas nenoberztu 70% no tava ķermeņa un kuru viņa var pacelt. Tāpat - zinot, ka viņai jāmetas uz ceļiem, lai to ar to somu pieceltos - vai grūti, bļin, kādu zāles kušķi saplēst vai netīrās trusenes paklāt, kur celi atspiest nevis spiest to, kā izskatās, ekskluzīvi tikai pret asiem akmeņiem un ērkšķiem, lai dabūtu garantētu nobrāzumu.