Iečekoju korejiešu ēstuvi (jo ramen zupas otrdienās ir ciet). Tāpat kā tajā, kuru apmeklēju pagājušajā nedēļā, arī šajā gar sienām izlīmētas ēdienkartes lapas hieroglifos bez angliskā atšifrējuma. Goda vietā pie sienas piekārta plastmasa uz kuras uzdrukāta kritika par šo restorānu no kādas Toronto avīzes. Kritika nav glaimojoša. Tajā bija minēts arī tas, ka iestādē neviens nerubī angliski (tas nebija īpaši mainījies).
Tā kā pulkstenis bija apmēram trīs, tad īpaši daudz launagotāju nebija izņemot trīs gangnam style jauniešus no kuriem viens džeks bija tērpies melnā pieguļošā treniņtērpā (bikses beidzās kaut kur virs potītēm) ar zelta krāsas rakstiem un tāda paša stila kedām. Meitenei bija mugursoma ar lielām zelta krāsas kniedēm, laikam centās pieskaņoties stilīgajam čomakam.
Vēl beidzot aizgāju uz pingpongu un visu vakaru spēlēju ar vienu krievu onku - uz beigām man likās, ka šis aizies ar sirdi, jo viņam nācās skriet un lekt pakaļ manām sistajām bumbiņām. Ceru, ka ceturtdien parādīsies spēles laukumā. Toties ķīnieši gan tur spēlē kā dievi, ar izklupieniem un izsaucieniem.
Pagājšnedēļ apmeklētais iestādījums likās autentiskāks - ēstuve bija vairāk apskretusi un vēl bezstilīgāka, taču ēdiens, it īpaši tās uzkodas mazajos trauciņos, bija garšīgāks un inčīgāks.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: