Njā, tagad man tiek arī lumpeņu darba jautrības, piemēram, neslēptas divu kolēģu ecēšanās, kamēr man jāsasprindzina atslābušās smadzeņu krokas, lai kaut ko taisni nodrukātu un teikumu kopā saliktu. Viena ir darba grupas vadītāja, otra - pakļautā. Un tad tā pēdējā to pirmo trollē ar visādiem "es nekad mūžā šito neesmu darījusi", "es neko nesaprotu", "iedod man norādes", "es nemaz nekašķējos" un izliekas stulbāka par zābaku (vismaz pagaidām es vēl ticu, ka izliekas) un tad nu tur iet vaļā divu kaķeņu šņākšana dažādos toņos un tembros.
Toties viena cita kolēģe neslēpti izrāda savas simpātijas pret manu īslaicīgo personu viņu uzņēmumā un luncinās apkārt, lai eju ar šo pusdienās, iedeva kaut kādu smaržīgās tintes pildspalvu (rozā, protams (man laikam jābeidz valkāt puķainas drēbes, neviens tad neredz, ka esmu skarba kā skarbaga)) un smejas par maniem jokiem. Bet nu man jau viņa arī patīk, viņai ir tādi omulīgi smiekli un viņa bieži saka fuck. Nu un, protams, mēdz piesaukt arī dievu.