Ak, bija tik foršs pikniks! Un vēl šodien es sasniedzu minimālo nostrādāto brīvprātīgā darba stundu daudzumu, lai nākamreiz man svinīgi pasniegtu Evergreen Bikeworks brīvprāša tē-kreklu!
Šī bija saspringta nedēļas nogale - sestdien man bija pa minūtēm ieplānots skaipa zvans ar vecomammu, jo bija laicīgi jādodas ceļā uz Zilo kalnu downhillot; pēc tam, putekļaina un nogurusi, 11 vakarā gāju uz piemājas veici (tāda 24 h strādājoša maksima) iepirkt proviantu svētdienas piknikam. Šorīt atkal cēlos pusastoņos, lai paspētu iemarinēt šašliku, pirms dodos nostrāt savas 4 h riteņu darbīcā; tad atkal tesos mājās, lai paspētu sagatavot pārējo - sagriezt dārzeņus, sataisīt gvakamoli, ieņemt noskatīto vietu parkā.
Šausmīgi ātri laiks skrien, jau 7 mēneši Toronto pagājuši. Vēl pieci un tad jau matīs, ko dzīve tālāk nesīs. Bet tas noteikti būs kaut kas foršs - par to es nešaubos. Ja vien mani neapēdīs lācis, protams.