O jē, šodien tiku pie rakstāmmašīnas un varēju taisīt visus tos garlaicīgos ziņojumus.
Process ir šāds - daļa biroja nodarbojas ar to, ka ievāc/pārbauda informāciju par cilvēkiem, par kuriem to ir pieprasījis viņu potenciālais darbdevējs. Savukārt otra puse cenšas pirmējo skribel-skrabelus izlasīt, iedrukā attiecīgo info sistēmas moduļos un tad ar veiklu rokas kustību sagatavo ziņojumus klientiem. Bet nu tā kā katrā sūdā jāmēģina saskatīt gabaliņš šokolādes, tad pozitīvais šajā visā ir tas, ka šajā darbā viss ir iz sērijas pa vienu aci iekšā, pa otru ārā un kad atskan gongs, var virpuļot prom un vakaros ne par ko nav jālauza galva.
Vēl es šodien pārliecinājos, ka mans Kanādā dzimušais baltīšu kolēģis neatšķir "their" no "there".

Kā arī, nedēļu pirms 32. dzimšanas dienas man, kā jau parasti, paprasīja id, kad pirku alko, kā arī kolēģe teica, ka šodien izskatos pēc tīnes. Šķiet, esmu atklājusi mūžīgās jaunības noslēpumu. But I will not say ((c) Slakteris).