Bāc, cik šie aprakto cerību kapsētu darbi ir aizraujoši! Piemēram, it kā pastāv noteikums, ka darbā nedrīkst ierasties džinsās (izņēmums - melnās), kedās vai apģērbā uz kura ar CAPS LOCK uzrakstīts, kas to uzražojis. Tai pat laikā, ierasties melnos, izsēdētos, nonēsātos džinsos ir pilnīgi OK kā arī, ja tu sver centneru, uzvilkt superīsu pin-up kleitu-ķesku, kas vairāk kaut kādas burleskas, ne business casual stilā. Vai arī tādu tērpu ansambli, ar kuru parasti dodas uz pludmali, ne biroju. Un, kā likums, beibes ar resnākajām kājām velk legingus un svārkus atstāj mājās uz nagliņas. Vienkārši izbrīna - nav jau nekāds smalkais kantorīts, grīdu nolupušas nagulakas rakstā sedz kaut kāds linolejs un man liekas, ka arī telpaugi ir depresijā no tā visa - kāds vēl dreskōds? Labi, pārdošanas daļa lai ģērbj savu uzņēmējdarbības ierasto mundieri, bet pārējie? Pārējie tak saules gaismu neredz no 8 līdz 4, vien ķeburu ņirboņu ekrānā un apklaušināmo balsis telefona klausulē. Toties rīt ir casual Friday, nevaru sagaidīt, kā izpaudīsies tas.
xxx
Vakarpusē izbraukājāmies pa piemājas trasēm, satikām vēl vienu downhilistu un ko gan šitie dara, kas uz trases satiekas? Uzceļ tramplīnu, ko citu. Līdz galam nepabeidza, jo vajadzēja lāpstu, lai sanestu zemi un panāktu nepieciešamo slīpumu, taču manam dzīvesbriedim miera nebija, vajadzēja lekt - gandrīz par gendalfu pārvērtos, jo leciens tramplīna nepabeigtības dēļ nesanāca (katrā ziņā, ne tā, kā plānots) - priekšējais rats aizgāja uz leju, mana sirds puspamira, redzot viņu lidojam virsū kokam, bet ja šī nebija gadsimta labākā savākšanās ar vieglāko iespējamo kritienu, tad es nezinu, kas tas bija. Otrs džeks pēc šitā nesaņēmās, kaut arī sākumā bija gatavs lecējs, bet reizēm jau arī tajās trakajās galvās ierunājas saprāta balss (ārkārtīgi atgādina manu balsi).

Viss, šlāfen!