Ha, es arī šodien rīkoju kritiskās masas akciju - uzstīvēju lielo, piestūķēto megamurgusomu plecos un minu pedāļus kādu pusstundu pa ielām, lai nogādātu pēdējās mantas uz jauno dzīvokli.
Jaunajā dzīvesvietā gan sākumā būs jāizdzen velns, tas ir, babuļas gars, jo ak, ja jūs redzētu tās špicīgās sedziņas, mazos dīvānspilventiņus un plastmasas rozītes, fakinās servīzītes, bet kruzuļainās lampas es nofotografēšu un ielikšu te, lai arī jums sāp acis. Ceru, ka izdosies visu to drausmu iešaufelēt sienas skapī un tajās miljons tumbačkās, ar kurām pilni pakšķi. Kur es likšu divus kafijas galdus man vēl nav skaidrs.
Toties foajē satiku pirmo ebreju - laba zīme! Ā, un vēl - taciņa, kas ved no piemājas milzu parka uz stāvvietu ir noklāta ar tepiķiem. For real, kaut kādi 30 tepiķi! Nezinu, kāda fiška, moš ziemā, lai penšiem neslīd kājas, kad iet savus sunīšus dirsināt vai arī svaigu gaisu ieelpot.