Daudzi dzīvnieku kopēji mēdz pieķerties saviem kopjamajiem - to ir kaut kā grūti saprast? Kaut vai Berlīnē tagad jau nelaiķa polārlācis Knuts, kuram viņa kopējs bija vecāku vietā, kas šo izglāba - tas vīrietis, pēc tam, kad Knuts jau bija liels, peldējas ar šo baseinā vai ik dienas. Protams, ka tas ir bīstami, bet domāju, ka tas kopējs apzinājās un tik un tā riskēja. Stīvs Irvins, kurš gribēja nobučot katru klaburčūsku, krokodīlu un visus pārējos mazos un lielos brāļus, kuri nemāk runāt - jā, nomira no rajas dzēliena, bet vai tas nav forši - visu mūžu darīt darbu, kas patīk un aizrauj un nobeigties pie sava darbgalda (visticamāk, ka tai rajai tuvojoties viņš pie sevis domāja :OMG, vai šī nav viena pasakaini skaista raja, bļe?)?
Es vienkārši domāju, cik stulbi ir vienugad pasniegt Velgai Vītolai Latvijas lepnuma statueti, bet pēc kāda laika "ai, mēs īstenībā domājām, ka tu esi veca, tev ir riebīgs raksturs un vispār, dzīvniekus kopt arī nemāki!" Es negribētu būt to divu jaunpieņemto beibju vietā, jo tagad visa viņu diženā profesionalitāte un pieredze ir pa tvnet pirmo lapu izvazāta.

Un Sprūdžs, haha, par dzīvnieciņiem spriedējs. Bet var jau būt, var jau būt, ka viņam īstenībā ir pilnīga taisnība, jo pats kā īsts dzīvnieks arī uzvedas - apaugļo vienu matīti, bet tiklīdz sākas nākamais riesta laiks - dodas izšaut savus riekstus jau citā feromonus izlaidošajā mātītē. Nacionālā ģeogrāfija, hehe. Kā nu ne - tēviņiem, sugas turpināšanai, ir jāapaugļo pēc iespējas vairāk mātītes. Tā kā - varbūt viņam ir tā taisnība - dzīvnieks ir un paliek dzīvnieks un tos jākopj tādam pašam darbiniekam, kāds ir darbinieks vulgaris - tāds, kuram besī savs mazapmaksātais, nepateicīgais darbs, priekšnieks un kolēģi, bet nu - jādara ir.

There, I said that.