Bāc, es tā nolažojos (jo man ir jāspēj viss pašai). Paņēmu no kolēģa darba mašīnu, jo man atkal bija jābrauc uz Turieni (PMLP) pēc viena dokumenta. Noparkojos vietā, kur, kā jau nojautu, izbraukt būs grūti (grūti cilvēkam, kurš pēdējo reizi ar auto braucis sazin kad). Kamēr es tur sēžu un stumdos, spogulī redzu, jā, stāv viens vīrietis un skatās (un varbūt pat iekšēji ļauni priecājas! (es vienmēr domāju sliktāko)). Atvēru logu un viņš man pastāstīja, uz kuru pusi stūri griezt un cik tālu (labi vēl, ka neizpildījos kā parasti, kad man saka "nē, nē, uz otru kreiso pusi!")) un vai izgriežoties nevienam auto sānā/purnā neielikšu.
Tā kā šodien vīriešu lietderības koeficients manā ikdienas dzīvē ir diezgan augsts.