es vēl neguļu, ja. man vēl, ja. nu. tā. es jau nejau speciāli tā pa vienam vārda, man tā sanāk. domājat, es jūs ķircinu? kas ir šie, jūs, uz kuriem tu vislaik atsaucies? vajag kādu atskaiti. jānorāda. nevar taču rakstīt bez vārdiem, es lieku vārdus un tie aiziet, aiznes sev pa priekšu. vārdi iet atpakaļgaitā. un noved kaut kur? nujā, laikam. bet pati ideja par to, ka vārdi iet atpakaļgaitā ir interesanta, piekritīsi. pajautā, vai arī lasītāji piekrīt. domāju, viņiem patika šāda ideja. iespējams, (nevaru minēt vārdu) pavisam ieinteresējās un sāk man pievērst lielāku uzmanību, viņa domā tā, beidzot (nē, nevis beidzot) viņš ir sācis atkal rakstīt normāli. nē, nevis rakstīt, beidzot viņš ir pavērsis savu labvēlīgo vaigu, tā man viņš patīk labāk. man jau laikam ir svarīgi patikt. nē nē nē, ne to es gribēju teikt. man patīk, kad es jūtu, ka es daru pareizi, nē, ka es jūtu, ka ir tā vajag. ka es pieskaros labajam. jā. tad es atkal jūtos, ka daru un.. nu? nujā, jā. es tagad apmaldījos tajā, ka ir labi, ka esmu nonācis. turpini. neko daudz jau, es tikai atkal atzīmējos. ceru, ka nekaitina tādas atkāpes. lai jau. ko, lai kaitina? nē, lai jau nāk tavas aizdomas, mēs tās fasēsism. ā, nu labi. labi.