zemteks pakarama's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Tuesday, April 1st, 2008

    Time Event
    12:05a
    es sapratu, ka ienaidnieki ir tie, kas neļauj sirdij dziedāt. protams, viņiem ir savi racionāli pamatojumi un izskaidrojumi un viņi centīsies ar pārliecību iestāstīt, ka vajag tikai izdarīt tā, kā viņi grib un tad gan man, gan viņiem, gan visiem būs labi. tikai šis viens ja ja ja, izdarīt, izdarīt, tūta, ēd sūdus. nē nē nē, es sirdī dzeidāšu un atpazīšu tevī ienaidnieku, kas lai ar smaidu, bet liek man būt sliktam un aizvērties, liek man sasting un izdarīt to, kas ir jāizdara, bet es nē nē hahaha. kas tad smiesies. tu ja, nu smejies un lai jauki sapņi, tā es saku visām tām tantēm, tā es stiprinos miesā un garā, jo es esmu golems un man ir padomā ebreju rajons. pastāsti sīkāk. es jau to daru, esmu tik sīks kā pērļu auskari un man neskauž citu panākumi, jo vannā iešu es nevis viņi.
    11:27a
    sakrājies rīta burbulis, jāizpūš. no kā tādi veidojas, kad neesi vēl pamodies, bet jau piestājies pie pienākumiem, daries un bolies. tālāk. es tad piesēžos jau ar skaidrāku galvu un izbaudu atturēšanās elementus, raugos pa logu un brīnos, kā stāvēšu saulainā zālē pie upes un gozēšos, pašķirstīšu grāmatiņu, ja vien varētu paņemt līdzi ūdeni traukā, kad slāpst, lai var palaskāt kaklu. tā es runāju, tā mani klausās un nes nemaz nemēģinu līdzināties tiem, kas ir guvuši panākumus. redzēju dažādus satraucoši jaukus sapņus un .. ko es gribēju teikt, ka gulēju lieliski šonakt, lai gan ne vienmēr tā sanāk, dažkārt izdodas satraukumi un tad pamosties strēmains un tad tikai pamazām nāc pie samaņas un miera stājas. tiešām kā tā saule spīd arī uz celiņa smiltīm un zemi, kā viņa labi tā dara, un es tai visā izeju ārā parotaļāties, atveru jaku un nosienu vienu šalles apmietienu, cik silti jau ir un staigāju pa smilšu sūknējamo trubu, uzkumpumos palēkāju pašūpojos un tik staigāju šurpu turpu. krupi redzēju, kurpi savu skatījos, krupis saktījās citur, bet es visur. tā bija lieliska. stop. nevajag tagad no sevis spiest ārā to, kā nav. apstājies, ja sakreņķējies, pavingro, pastaipies. starp citu, es tiešām jūtu, ka man vajag vairāk kustēties, savādāk es drīz pārogļošos kā zīdītāja skeletiņš trausls. tā. labi, man visādas vēl domas ir, bet pagaidām.
    12:54p
    iziešu ārā ar kaut ko pietrūkušu. kādu turpinājumu, slavinājumu, vēl vajadzēja pavisam nemaz. un tas iekarenais darba griests, tu tututu. utu. tagad. ko tu tagad darīsi. es tagad iešu ārā un jautājums, kuru risinu, ir sekojošs. tāāātāā. sekmējošs pa pēdām utt. ,bet tagad pie lietas. man gribas ēst, pusdienslaiks. ja es aizeju paēst, tad man nav spēka iet uz gauju, jo ir pilns vēders. ar tukšu vēderu es nevaru aiziet uz gauju, bet es apsolīju iet sildīties saulītē. ja mājās kāds būtu uzcepis karbonādi, tad es varētu paēst te un ērti iet uz gauju, bet tagad man uz gauju būs jāiet cauru tirgu? tā tā. vēl viena izvēle ir paņemt līdznešanai un iet ēst pie gaujas. vot tas ir variants. tas ir labs labs variants, tā es arī izdarīšu, paldies par padomu, es vēl pie jums kādreiz iegriezīšos.
    2:22p
    redzat, kādus krupjus es pie gaujas redzu

    5:31p
    trakomāja. kad paguļ diendusu tad ir diezgan labs uzrāviens, kamēr napamostas, tad atkal sākas bakstīšanās un izklaides. jāienes segas iekšā no vēdināšanās, būšu pagalam svaigs tagad. šķiet, esmu jau par tām segām kādreiz stāstījis. gribat dzirdēt? tas bija joks. piespļāvu pilnu tūtu līdz malām ar semuškām un nemaz nepamanīju kā laiks pagāja, bet stunda pagāja! tā izpaužas laiks pēc pamošanās un tā tālāk. vēl jāpastrādā šodien, tad vēl japastrādā līdz vēlam vakaram, tad sešos jāpieceļas no rīta un jāpastrādā līdz vēlam vakaram, tad jāpieceļas sešos un jāpastrādā līdz sešiem un tad jābrauc uz jauno dzīvesvietu pie parka. tur būs arī putni un ērces. mani mamma piekodināja sapotēties, jo ērce varot pat autobusā no blakussēdētāja ierāpot un ziemā .. nu jūs jau zināt, ka neizsala, ja, bet bet tas ir tik tālu un turklāt..tādā garā. diezgan jautrs esmu, vēl gan neesmu tik tālu pamodies, bet iespējams šonakt būšu mājās pilnīgi viens, tas ir kā zīme pirms jaunās dzīvesvietas (tas piebilde, lai kaut ko jocīgu nepadomājat). man vēl bija sakāmie, ko es vēl gribēju teikt. ā, ka labi tagad esmu iesitis roku šādā saturīgā rakstīšanā un nepārpūlos, nepārspīlēju, nepārspiežu sevi vienīgi kalpot, bet laiku pa laikam atnāku un ar jums apsveicinos.
    9:46p
    man vajag ierakstīt, lau uzturētu iekuru. es ēdu sarkano pupu salātus, paspēju uz veikalu un uzsildīju tēju. šodien ir, tas nu ka. es tagad. tā. paņem vienu kumosu. nesaspringsti tik ļoti, kā priekšā tu? es jau tepat, nolicis kladīti malā, ēdu. klabinu, tūsnu. beidz, neiznieko laiku? ko oho, tas ir kas jauns. tu arī par to laiku iestājies? kad paēd, tad pēc tam var iziet uz balkona, tas dažreiz iedarbojas. nopirku vēl vienu alu, bet nezinu, vai šovakar izdzeršu, negribas īpaši, lai gan vēl jau nav vakars. kā tad. paņem vēl vienu kumosu un uzder karstu. šajos salātos ir gaļa, es to neredzēju, kad pirku. veikalā ir kā sporta skolā, kad uz vakaru tikai treneri vēl staipa miklas pildbumbas, tā viņi dara. un apkopējs kaut kur kā zirneklis stūrī glūn, kad varēs mesties slaucīt slaucīīt. gremo. tev labi sanāk, turpini. nē, nu es vienkārši gribēju atzīmēties un uzturēt to lielisko sajūtu, ka es neko nenoklusēju, tā palīdz būt priecīgam, tagad jāturpina lasīt, katrs jaunais, kas parādās. tāda noskaņa šovakar ir.
    10:15p
    šovakar debesīs lidmašīnu vairāk kā zvaigžņu. vai arī viņas vienkārši mirgo, tās lidmašīnas. skatījos, kā gara māšīn izgriežas no pagrieziena, un šķita, ka viņa nevarēs to izdarīt, bet es nebiju ņēmis vērā, ka viņa kustas uz priekšu un izvelk savu stāvu. tāpat arī, iedomājoties sarunu, var sevi iztēloties par atraktīvu, bet ne obligāti šajā iztēlē ir ierēķināta kustība.
    11:44p
    es vēl neguļu, ja. man vēl, ja. nu. tā. es jau nejau speciāli tā pa vienam vārda, man tā sanāk. domājat, es jūs ķircinu? kas ir šie, jūs, uz kuriem tu vislaik atsaucies? vajag kādu atskaiti. jānorāda. nevar taču rakstīt bez vārdiem, es lieku vārdus un tie aiziet, aiznes sev pa priekšu. vārdi iet atpakaļgaitā. un noved kaut kur? nujā, laikam. bet pati ideja par to, ka vārdi iet atpakaļgaitā ir interesanta, piekritīsi. pajautā, vai arī lasītāji piekrīt. domāju, viņiem patika šāda ideja. iespējams, (nevaru minēt vārdu) pavisam ieinteresējās un sāk man pievērst lielāku uzmanību, viņa domā tā, beidzot (nē, nevis beidzot) viņš ir sācis atkal rakstīt normāli. nē, nevis rakstīt, beidzot viņš ir pavērsis savu labvēlīgo vaigu, tā man viņš patīk labāk. man jau laikam ir svarīgi patikt. nē nē nē, ne to es gribēju teikt. man patīk, kad es jūtu, ka es daru pareizi, nē, ka es jūtu, ka ir tā vajag. ka es pieskaros labajam. jā. tad es atkal jūtos, ka daru un.. nu? nujā, jā. es tagad apmaldījos tajā, ka ir labi, ka esmu nonācis. turpini. neko daudz jau, es tikai atkal atzīmējos. ceru, ka nekaitina tādas atkāpes. lai jau. ko, lai kaitina? nē, lai jau nāk tavas aizdomas, mēs tās fasēsism. ā, nu labi. labi.

    << Previous Day 2008/04/01
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba