Lasīju, ka Venēcijā aizliegšot barot baložus un baložiem aizliegs piekakāt Sv.Marka laukumā. Lūdzu, aizliedziet arī Rīgā barot baložus uz ielas un palodzēm, kas atrodas virs ielas. Varbūt vispār aizliedziet baložus. Aizvakar baložu barotājs bija uz Tērbatas ielas starp Bruņinieku un Stabu, vēl ieņirdza par manu pretīguma spiedzienu. Šorīt baložu barotājs bija uz Bruņinieku ielas. Vēl viena mūžveca baložu barotāja ir uz Čaka ielas, baro savus baloždraugus uz 3. vai 4. stāva palodzes. Baložu bari, baložu kakas, baložu spalvas. Lūdzu, nebarojiet baložus.

Es nekad agrāk nebiju gājusi uz darba intervijām. Tagad iegūstu jaunu darba meklētāja pieredzi. Pat, ja es sapņoju par bezdarbu + kursi, meklētājs manī neliekas mierā. Darba intervijas man sagādā prieku, parasti eju ar attieksmi: paskatīšos, varbūt der, varbūt iepatīkas. Nezināju, ka man tādu prieku varētu sagādāt stundu gara izrunāšanās. Viena pat gadījās grupu intervija.
Ja sāktu savu rīcību analizēt, nonāktu pie tā, ka darba intervijas izmantoju kā bezmaksas psihoterapeitu, lai skaļi izrunātu savas bēdas, priekus un apslēptās vēlmes.
Dīviani, bet man ir interesanti.