Es nekad agrāk nebiju gājusi uz darba intervijām. Tagad iegūstu jaunu darba meklētāja pieredzi. Pat, ja es sapņoju par bezdarbu + kursi, meklētājs manī neliekas mierā. Darba intervijas man sagādā prieku, parasti eju ar attieksmi: paskatīšos, varbūt der, varbūt iepatīkas. Nezināju, ka man tādu prieku varētu sagādāt stundu gara izrunāšanās. Viena pat gadījās grupu intervija.
Ja sāktu savu rīcību analizēt, nonāktu pie tā, ka darba intervijas izmantoju kā bezmaksas psihoterapeitu, lai skaļi izrunātu savas bēdas, priekus un apslēptās vēlmes.
Dīviani, bet man ir interesanti.
Lux-y: dzīvosim gultā - Komentāri
Man pietrūkst nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nekad nenotiks.
dzīvosim gultā (lux_y) wrote 20. Septembris 2007, 16:53