20 Septembris 2007 @ 16:53
 
Es nekad agrāk nebiju gājusi uz darba intervijām. Tagad iegūstu jaunu darba meklētāja pieredzi. Pat, ja es sapņoju par bezdarbu + kursi, meklētājs manī neliekas mierā. Darba intervijas man sagādā prieku, parasti eju ar attieksmi: paskatīšos, varbūt der, varbūt iepatīkas. Nezināju, ka man tādu prieku varētu sagādāt stundu gara izrunāšanās. Viena pat gadījās grupu intervija.
Ja sāktu savu rīcību analizēt, nonāktu pie tā, ka darba intervijas izmantoju kā bezmaksas psihoterapeitu, lai skaļi izrunātu savas bēdas, priekus un apslēptās vēlmes.
Dīviani, bet man ir interesanti.
Tags: ,
 
 
( Post a new comment )
[info]aspirins on 20. Septembris 2007 - 16:59
un Tev nav nekāds drebulis tomēr bišķ iekšā, kad Tu tiecies ar tiem cilvēkiem un viņi uz Tevi blenž un izprašņā?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
dzīvosim gultā[info]lux_y on 21. Septembris 2007 - 08:54
Es arī domāju, ka būs, bet nav.
Laikam jau tāpēc, ka eju ar attieksmi: pierunājiet mani, nevis lūdzu, lūdzu ņemiet mani :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]aspirins on 21. Septembris 2007 - 09:41
nujā, tur ir milzīga atšķirība...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)