To, ka visnekrutākais cilvēkos ir liekulība, mēs jau sen noskaidrojām. Bet pamazām sāku apzināt arī cilvēku krutās īpašības. Piemēram, neparedzamību.
Smadzenes (vismaz manējās) ir kā kaut kāds varbūtību kalkulators, pēc kaut kādas iedarbības tulīt izlec iespējamo pretreakciju saraksts glīši sakārtots no lielākās uz mazāko. Iespējams tāpēc man diez ko nepatīk "komunicēt", nevis kā psihopātiem "jo nav par ko", bet tāpēc, ka jau iepriekš nojaušu ko dzirdēšu. Bet ja pēkšņi uzrodas kāds neparedzamais, tad smadzenes vienkārši uzkaras uz smukas "vī" nots.
Un ar neparedzamiem cilvēkiem es domāju TIEŠĀM neparedzamus cilvēkus, nevis stilīgi neparedzamos (jo viņu neparedzamība ir ļoti paredzama). Ir pavisam nedaudz tādi, kuri nepakļaujas nekādai loģikai un liekas, ka nez smadzenes darbojas pavisam savādāk. Varbūt tas vienkārši ir savādāks domāšanas veids.
Vienalga... ja piesviež klāt vēl vienaldzību man pa ausīm sāk kūpēt dūmi.

Ar visu to Japānas trādirīdi atcerējos vienīgo reizi, kad pieļāvu iespēju "darīt sev galu". Es biju ārkārtīgi niķīgs bērns ar šausmīgi izteiktu taisnīguma izjūtu*, un katru reizi, kad jutu, ka pret mani izturas netaisnīgi taisīju trādirīdi. Tā nu es vienu reizi, dzīves netaisnības vajāta, iebarikādējos vannasistabā un pēc dusmīga skata pārlaišanas plauktam paķēru joda tinktūru, kas tur nez kāpēc stāvēja, un nodomāju - viss tagades izdzeršu šito jodu!
Jodu es, protams, neizdzēru. Pirmkārt, tas izskatījās ārkārtīgi negaršīgs, otrkārt, man kā izglītotu ķīmiķu bērnam bija aizdomas, ka jods diez vai mani nobeigtu (true that - es dabūtu vieglu žvinguli un padarītu sevi radiācijdrošu) un viss eksces kļūtu tikai par kārtējo ģimenes leģendu un pievienotos stāstiem no sērijas "kā Zane taisījās pārdot sertifikātus un iet dzīvot mežā".

Un vēl tematiski - nav brīnums, ka ziemā pašnāvnieku ir čupu čupām, Wumpscut(s) jebkuru varētu pierunāt. (vismaz es jau kādas trīs dienas dziedu "The time has come to close your eyes...", bet tas nekas, jo vēl tikai piecas dienas ziemā).

Goķizms forever!

--------------
* vispār vēl tagad esmu, bet tas šobrīd nav svarīgi