To, ka visnekrutākais cilvēkos ir liekulība, mēs jau sen noskaidrojām. Bet pamazām sāku apzināt arī cilvēku krutās īpašības. Piemēram, neparedzamību.
Smadzenes (vismaz manējās) ir kā kaut kāds varbūtību kalkulators, pēc kaut kādas iedarbības tulīt izlec iespējamo pretreakciju saraksts glīši sakārtots no lielākās uz mazāko. Iespējams tāpēc man diez ko nepatīk "komunicēt", nevis kā psihopātiem "jo nav par ko", bet tāpēc, ka jau iepriekš nojaušu ko dzirdēšu. Bet ja pēkšņi uzrodas kāds neparedzamais, tad smadzenes vienkārši uzkaras uz smukas "vī" nots.
Un ar neparedzamiem cilvēkiem es domāju TIEŠĀM neparedzamus cilvēkus, nevis stilīgi neparedzamos (jo viņu neparedzamība ir ļoti paredzama). Ir pavisam nedaudz tādi, kuri nepakļaujas nekādai loģikai un liekas, ka nez smadzenes darbojas pavisam savādāk. Varbūt tas vienkārši ir savādāks domāšanas veids.
Vienalga... ja piesviež klāt vēl vienaldzību man pa ausīm sāk kūpēt dūmi.