es neko nezinu, bet tā kā man suņi patīk, man patīk arī suņstāsti!

kā to ņem, man liekas,ka nav interesantākas tēmas :)
pastāsti,pastāsti nu,kas par suni un kas par vainu?

(Reply to this) (Thread)

Gari jāstāsta. Suns puslabradors-pusielassuns, teju 3 g.v. Probēma (pagaidām) komiska, taču ar nelāgu potenciālu. Viņš nevis vienkārši paņem čību, ienes savā migā un rūc uz tuvošanās mēģinājumiem, bet to dara demonstratīvi. Kā redz mani nākam, tā demonstratīvi skrien pagrābt kādu čību, diebj uz savu migu un gaida, ko nu es darīšu. Ja ignorēju, tad izskatās vīlies, ja reaģēju, tad rūc. No sākuma man likās, ka nevajag reaģēt, ķipa don't feed the troll, bet visi interneti uzstāj, ka šito nedrīkst ignorēt, jo noteikti eskalēsies. Tad nu visādas gudrības salasījusies un dogvispererus saskatījusies, sāku suni pamazām restartēt. Cēzars Millans neesmu, man tikko ienākot telpā, brīnumi uzreiz nenotiek, toties atklāju, ka vislabākie rezultāti ir, ja izmantoju pašas bagātīgākos resursus: spītību un pacietību. Ne strauji, bet arī ne bailīgi pieeju pie rūcošā briesmoņa (mans suns tak, neiešu tak baidīties pati no sava suņa!), ar vienu roku paņemu ādu pie skausta tā, lai viņam nesāp, bet lai zina, ka es to varu; ar otru roku aiz gala paņemu suņa mutē iekrampēto objektu, ignorējot aizvien intensīvākos rūcienus. Raut objektu nerauju, vienkārši turu stingri un mazliet velku tā, lai suns jūt pretestību un viņam grūtāk objektu noturēt zobos. Domās stingri un laipni saku viņam "Tā, draugs, tagad mēs šitā varam sēdēt kaut līdz rītam, bet tu šito nevinnēsi". Un sēžam. Labi sēžam, ilgi sēžam, kaut vai stundu sēžam, kamēr suns padodas un objektu atlaiž. Tad es viņu paslavēju, ja sāk rūkt, pagaidu, kamēr pārstāj, tad atkal paslavēju. Kaut kā tā. Ai, nu visa tā padarīšana tiešām ir atsevišķa bloga vērta :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kad tas tā sākās, piefiksēji? resp, interesanti, kas viņam lika ko tādu izdomāt.
man liekas,ka metode ļoti laba - mierīga pārliecināšana par to,ka esi galvenā,nevis kā daudzi uzreiz metās suni pa zemi vārtīt un virsū gulties.
pacietība ir the key un šķiet,ka Tev tās pietiek,tā,ka visam vajadzētu sanākt. šitie špicbuki ir ar tādu fantāziju un aktierspēli,ka brīnumi jau nekad nebeidzas, tā ka, ja atvērsi atsevišķu blogu,pado ziņu :)

(Reply to this) (Parent)

ai, ar tiem internetiem arī tā ir kā ir. es esmu jauna suņkopībā, manam zvēriņam tikko palika 5 mēneši. es arī daudz lasu internetus un tad pārdzīvoju, ka mans suns ir slikts un es visu daru nepareizi. ja salasās un nopietni ņem, stulbs var palikt. es arī būtu domājusi, ka ignorēšana ir pareizais variants, jo tā tāda rupja uzmanības pievēršana. manai kucei arī uz šito funktieris strādā. ja viņa man atnes noliek mantiņu un es taja brīdī nesāku ar viņu spēlēties vai ignorēju, tad viņa izbesās un iet grauzt ķebļa kāju vai skapīša malu - mana uzmanība garantēta. jācenšas, protams, darīt otrādi un es arī daru, cik varu, bet ne vienmēr iešu spēlēties, kad viņai gribas. utt. :) redzi, man arī sāp visādas suņulietas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

diezgan nesakarīgi uzrakstīju vispār. gribēju teikt, ka 1) interneti ir labi, bet mērenās devās; 2) es būtu ignorējusi, bet labi, ka tu tomēr ar to ņemies, apsveicami;

(Reply to this) (Parent)

Nu, piecu mēnešu vecumā suns nekādīgi nevar negrauzt :)

Par internetiem, galvenais, vajag domāt līdzi, un pašam savu pieeju meklēt, vadoties no konkrētā suņa personības un no tā, kas pašam pieņemams un kas nē. Ir jau visādas suņkopības skolas un filozofijas virzieni. Mani, piemēram šķebina un liek teju raudāt tās skolas, kur nabaga suņus par cilvēkbērniņiem pataisa. Tajā pašā laikā nožēloju, ka dažus internetus nesalasījos agrāk - ir kaut kādas fundamentālas lietas, kuras es diemžēl nezināju un lietas sapratu pavisam ačgārni. Piemēram to, ka suns, kas no rīta sveicina, priecīgi lēkājot un vareni luncinot asti, it nemaz tajā brīdī nav nedz priecīgs, nedz laimīgs, bet gan negatīvā nozīmē satraukts. Vai suns, kas tik aizkustinoši mīļi pienes un ieliek klēpī spēļmantiņu, izrādās, ir valdnieks un saimnieks, un ka tajā brīdī nekādā gadījumā nedrīkst viņam izrādīt atzinību un sākt ar viņu spēlēties. Un tādā vīzē nabaga sunim tiek sajaukta visa kārtība un saprašana par to, kas ir kas šajā mājā. Un tādā garā. Viss mans suņkopības zināšanu avots bija bērnības kulta grāmata "Paša audzināts draugs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, nevar negrauzt, ne jau graušanas dēļ viņa to dara. tas ir demostratīvs žests, uzriet (skaties!), aizskriet līdz dīvānam/ķeblim/skapīša malai, iekosties un rūkt, skatoties man acīs :)

bet interesanti, vot vai tas nav bulšits, nu kā var neizrādīt atzinību, kad sunītis atnes mantiņu, apsēžas un gaida, kad ar viņu draudzēsies. jā par priecīgo lēkšanu es arī lasīju, ka tā ir ownošana

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, manējais ir smalkas manipulēšanas meistars. Viņš ir uzķēris, ka uz mani frontāli pieprasījumi un uzstājība nestrādā, taču pieklājīgi un smuki izteiktam lūgumam es nevaru pateikt "Nē!" (tas attiecas uz visu un visiem, sevišķi uz cilvēkiem). Un tā viņš gadu gaitā ar pieklājību, manierēm, piemīlību un smukām acīm mani ir iemanipulējis līdz krietnai dominancei, un lūk rezultāts. Tā atklātā čalendžošana un rūkšana nav vienīgā disturbējošā lieta, ir vēl visādas nelabas un nesaprotamas fiškas parādījušās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, bet šito es arī nesaprotu, tie paši interneti ir pretrunīgi. vieni saka, ka ar uzstājību un konsekvenci arī vecu suni var izmācīt. citi – ka feilojot sunim bērnībā norādīt, kurš te ir alfa un pack leader, bezierunu paklausību vairs nepanākt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav gadījies uzdurties tādam internetam, kurš teiktu, ka suni jebkurā vecumā nevarētu pārstartēt. Grūtāk, protams, un atkarīgs no daudz kā - šķirnes, temperamenta utt utjp, bet gan jau ka visus var. Komandas, obedience training pieaugušam sunim stipri grūtāk iedīdīt, bet uzvedību var izmainīt jebkurā vecumā.

(Reply to this) (Parent)

Bet aksioma ir tāda, ka suns, kas rūc, agri vai vēlu kodīs. Manējais vēl nevienam iekodis nav tikai tāpēc, ka kucēnībā speciāli iemācīts nekost, un es redzu, ka tas ir vienīgais, kas viņu (pagaidām!) attur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dēm, nepatīk man tā tava aksioma. :( Lai gan mans suns kož jau (vēl) tagad, par ko man mati ceļas stāvus. Te interneti atkal pretrunā – 1) līdz četriem mēnešiem suns ir jāatradina no jebkāda veida košanas, citādi jau tas ir bīstami un 2) apmēram piecu mēnešu vecumā, kad sunim mainās zobi, aktivizējas košanas kāre. Pārsvarā jau tā ir tāda ķerstīšana, bet, kad satrakojas, kampj ar spēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

internetā tomēr katrs runā par savu pieredzi, bet suņi ir tiiik atšķirīgi un tāpat viņu saimnieki. es paņēmu suni kā absolūts dammijs, bet man ļoti noveicās ar treneri un draugiem. un ar suni arīdzan.

šajā diskusijā man nav tiesību neko piebilst,jo mans suns nekad nav uz mani rūcis un rokās nekoda,jo atmāciju pirmajā mēnesī, bet man pat gribētos,lai viņā būtu vairāk tieksmes uz līdera pozīciju,jo viņa ir tik aboslūti atzinusi ,ka mūsu mājā galvenā kuce esmu es, ka reizēm tas jau ir par traku...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesanti, kāpēc Tev to gribētos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc,ka man tālākai apmācībai un treniņiem vajadzīgs patstāvīgāks suns, suns,kas pieņem lēmumus bez manas līdzdalības, drošāks suns.

(Reply to this) (Parent)

tas izklausās pēc - mans bērns mācās tikai uz devītniekiem, tas jau ir par traku, būtu vienreiz kādu divnieku atnesis

(Reply to this) (Parent)

kur tu viņu skoloji? man tas pašreiz tieši ir aktuāls jautājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

http://www.intersportcanis.lv/about/

pie Vladislavas Akimovas. viņa ir ļoti laba trenere, jūt suņus, ir pacietīga, nemitīgi mācās pati un spēj iedvesmot citus. pati ir piedalījusies Pasaules čempionātā gan Agility, gan Obedience,tātad - nevārās savā sulā.
nupat nupat viņai sāksies kucēnu grupa, bet sākotnēji gan jāiet individuāli,lai treneris var iepazīt suni, un,galvenais, saimnieku. jo suņi visi ir gudri, jāmācās ir tieši saimniekiem :)
un šī nav reklāma,es tiešām visiem novēlu atrast sev labu treneri, nevis kautkādus brēcošus , suņus klapējošus vai vienaldzīgus ērmus,kas sevi sauc par kinologiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un cik tas maksā? (es neredzu vajadzības mācīt sunītim trikus kā kāpt pa trepītēm un lēkt cauri riņķiem, bet gribētos, lai viņa māk rātni socializēties un klausīt vienkāršām komandām)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas,ka viņa māca trikus, nepadara par sliktāku treneri, bet gan pierāda,ka viņa spēj suņiem iemācīt dažādas lietas :)
es sākotnēji gāju tikai tāpēc,ka sapratu,ka man mājās ir potenciāls killeris un es nezinu,ko ar to iesākt, vēlme nodarboties ar citām lietām radās vēlāk, uz to neviens nespiež.
parastā paklausības apmācībā Tu izstāsti savu problēmu un kopā meklējiet risinājumu,kas būtu ērts tev un piemērots sunim, tas arī viss.

maksā 10 ls par individuālo nodarbību (stunda) vai 5ls(grupā), es,piemēram, gāju uz individuālo vairākus mēnešus,jo man bija pārāk daudz kas neskaidrs. un tas ir to vērts + vienmēr vari rakstīt jautājumus un saņemsi atbildi. protams, būtiski ir trenerim redzēt,ka vēlies ieguldīt laiku un darbu, nevis ceri,ka notiks brīnums no tam,ka atbrauci līdz laukumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, negribēju apvainot kādu par sliktu treneri, piesaucot trikus, man tikai tas šķiet nevajadzīgi (manā gadījumā).

labi, izklausās vērtīgi un cena arī normāla. kur ir laukums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ķengaragā, aiz ZOOM. mājaslapā ir telefons.

(Reply to this) (Parent)

Klau, bet ar pārējiem mājiniekiem arī sunītis viss tāds vienādi labiņš ar visiem? Mums te grūtības visiem novienādīgot "pareizo" tb manējo apgaismīgoto haha interakciju ar suni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuuu,kad kaķis iekāpj suņa bļodā, suns viņam uzrūc,jā.

bet,ja nopietni, es esmu vecmeita ar mājlopiem, nevienam citam nav jāinteraktējās. kad vēl bija vīra kandidāts, suns enivej bija mans un tikai es ar viņu ņēmos. tagad,jā,visi priecājās kāds labs sunītis, māte ar lepnumu iet staigāt,jo viņu klausa uz vārda. bet tas nav mans nopelns, man viņa tiešām nevienā brīdī nemēģina nekādas dominances pazīmes rādīt.
lai gan no citas puses - oi,kā viņa māti āzē un nerro :D tur "vecmāmiņas" sindroms strādā visā spožumā, bet es nejaucos.
un bērni viņai šausmīgi patīk un ar tiem ir ļoti uzmanīga,jo man brāļameita ciemos bieži nāca,kad bija maza.
bet Tev viņš tos čībjokus ar citiem ar strādā,jeb tikai ar Tevi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Speciāli izaicina tikai mani. Possession aggressive vairāk vai mazāk ir ar visiem. Vīru respektē visvairāk, viņa meita suņa acīs ir kucēns - mīļais rotaļu biedrs, kuru vispār nav ne jārespektē, ne jāklausa. Man vēl nekur pa internetiem nav izdevies atrast tāda gadījuma aprakstu kā manējais - ka nevis vienkārši possession aggressive, bet speciāli izaicina. Tāpēc man baigā dilemma - nezinu, ko īsti iesākt. Ka suns neiedomājas, ka šitā ir baigi foršā spēle. Man ļoti nepatīk doma, ka man jāskrien, kad suns pasvilpj, bet agresivitāte kaut kā IR jārisina. Esmu izmēģinājusi treidot čību pret kārumu, bet tas pilnīgi neko neatrisina, tas ir tieši tas, kas tas ir - čība pret kārumu un ne vairāk, un man vispār suņu uzpirkšanas ar končām filozofijas virziens neliekas diezko labs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es neesmu tik gudra,lai kautko ieteiktu.
vai esi mēģinājusi lv suņu forumu www.suni.lv?
tur var dabūt zināmu daļu bulšita,bet tur ir gana gudri cilvēki, protams,kā tas ir normāli,gudrākie reti izsakās, bet pasērčo pa audzināšanas sadaļu un,ja ierakstīsi savu problēmu un norīsi pāris uzbraucienus(kas nereti tiek no pilnmēness nomāktajiem kā jebkur), tad var izlobīt jēgu.
protams,Tev ieteiks vērsties pie instruktora, nezinu,vai Tev tur tādi ir pieejami,bet vari pateikt,ka nav tādas opcijas uzreiz.
protams,neredzot suni arī labs instruktors nevar 100% metodi pateikt,bet tur forumā ir tāds dresetajs - tā ir mūsu trenere,ļaunākajā gadījumā vari mēģināt uzrakstīt viņai pa tiešo. jo,tipiski, ja suns sāk akumulēt agresiju, mēģinot rāpties pa hierarhijas kāpnēm, tā vēršas pret bara vājākajiem locekļiem - i.e. bērniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu tā, kas ar viņu visvairāk ņemas; varbūt viņam ir nesaprašana, kas es īsti esmu - vadītājs, pusvadītājs vai vājnieks; varbūt tāpēc izaicina un testē.

Paskatīšos tos forumus, paldies :)

(Reply to this) (Parent)

Es starp 1) un 2) neredzu pretrunu - jāiedīda, ka nedrīkst kost un vispār ar atvērtu muti pieskarties tieši cilvēkiem. Par objektiem nezinu, mēs vienkārši pārdzīvojām mass destruction vecumu, un pēc tā beigšanās vairs neko nekož un negrauž, izņemot speciāli šim nolūkam paredzētos un izsniegtos objektus. Pat tās čības, ko izmanto manis izaicināšanai, negrauž.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs, ka pretruna, ja līdz četru mēnešu vecumam, suns nav iemācīts nekost, tātad neaudzināts un bīstams suns, vajadzīga īpaša apiešanās. un no otras puses, tas nekas ka piecos mēnešos sunītis kož, viņam vienkārši sāp smaganas, jāturpina mācīt, lai nekož. tad ko, turpināt mācīt lai nekož vai uzreiz iestāties īpaši bīstamo suņu kursos? :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tie tādi par bīstamo suņu kursiem? :D
Turpināt (vai vismaz sākt) mācīt. Labāk vēlu nekā nekad. Tu neko neesi nokavējusi. Nokavējusi būtu tad, ja sunim košļāšanas, ķerstīšanas un graušanas vecums būtu pāri - tb ja neķerstās, kā tad lai iemāca, ka nedrīkst.

(Reply to this) (Parent)

es šitādus te mācīju ar sarullētu avīzi - ātrāk kā gaidīt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es mēģinu agresiju neeskalēt, lai vēl vairāk nesafārējās.

(Reply to this) (Parent)

man pārsvarā besī mājdzīvnieku stāsti, bet par to suni gan gribu zināt, pašai aktuāli.

(Reply to this) (Thread)

Sk. augstāk, ja nav slinkums tik garu penteri lasīt :)

(Reply to this) (Parent)