|
Dec. 22nd, 2011|11:09 am |
Nu, piecu mēnešu vecumā suns nekādīgi nevar negrauzt :)
Par internetiem, galvenais, vajag domāt līdzi, un pašam savu pieeju meklēt, vadoties no konkrētā suņa personības un no tā, kas pašam pieņemams un kas nē. Ir jau visādas suņkopības skolas un filozofijas virzieni. Mani, piemēram šķebina un liek teju raudāt tās skolas, kur nabaga suņus par cilvēkbērniņiem pataisa. Tajā pašā laikā nožēloju, ka dažus internetus nesalasījos agrāk - ir kaut kādas fundamentālas lietas, kuras es diemžēl nezināju un lietas sapratu pavisam ačgārni. Piemēram to, ka suns, kas no rīta sveicina, priecīgi lēkājot un vareni luncinot asti, it nemaz tajā brīdī nav nedz priecīgs, nedz laimīgs, bet gan negatīvā nozīmē satraukts. Vai suns, kas tik aizkustinoši mīļi pienes un ieliek klēpī spēļmantiņu, izrādās, ir valdnieks un saimnieks, un ka tajā brīdī nekādā gadījumā nedrīkst viņam izrādīt atzinību un sākt ar viņu spēlēties. Un tādā vīzē nabaga sunim tiek sajaukta visa kārtība un saprašana par to, kas ir kas šajā mājā. Un tādā garā. Viss mans suņkopības zināšanu avots bija bērnības kulta grāmata "Paša audzināts draugs". |
|