Tu ESI varone! Es savulaik sāku ar piecām minūtēm apkārt mājai, pēc kurām elsu, ļodzījos ceļos un mierinoši solīju sev, ka nekad, nekad vairs.

paldies!
citreiz liekas, ka varenie tādi vareni jau piedzimuši :)

Super, tā tik turēt!!!

Šajā izpriecā galvenais ir nevis ātrums, bet ritms. Atrodi tādu ritmu, kādā vari paskriet ilgi un daudz -- nav jābūt ātri, bet ir jābūt vienmērīgi, nevajag tā, ka no sākuma baisi bizo un pēc pāris minūtēm jau trūkst elpas. Tāpat labāk ir skriet mazāk un lēnāk, bet regulāri -- trīs reizītes nedēļā sākumā ir taisni laikā. Vienu skrējienu -- parasti nedēļas nogalē, jo laika vairāk -- ieteicams uztaisīt gaŗāku, lai pamazām kājas un plaušas pierod pie gaŗajiem gabaliem.

Kad es pats savulaik sāku skriet, man lieti noderēja šitas te: http://www.c25k.com/. Tur viens jaunietis izteicās, būsim godīgi, lielākā daļa no jums līdz galam šito skriešanas plānu nepabeigs -- un, saprotams, man bija jāpierāda, ka es jau nu neesmu viens no viņiem :)

Bet lai vai kā -- galvenais ir neapstāties, visu laiku pamazām palielināt slodzi, un pēc kādiem mēnešiem pēkšņi pamanīsi, ka ir jau puslīdz gan ātrums, gan izturība. Tik uz priekšu, tiešām lieliska izklaide!

aha, aha, es braši māju, atgriezusies no sava 69. izskrējiena. paldies par atbalstu un stiprināšanu! šodien bija 36 minūtes bez soļošanas pa vidu.
a sāku es jūnijā ar klumzāšanu pa meža celiņu: 1 minūti skrien, 6 iet. un tā reizes četras. atceros, ka visgrūtāk bija pāriet no divām uz trim nepārtraukti noskrietām minūtēm, hihi.
bet, cik es noskrienu, nezinu, jo man nav mērīkļa. ēē, kā vecajā anekdotē par ūdens ielaišanu baseinā: ja labi skriešu, pēcāk nopirkšu sev arī mērīkli.

telefoni māk mērīt!

es lietoju antīku ierīci, kurai esmu dikti pieķērusies :)

drīz pilnīgi nemanot nodesosi visu diennakti aiz nav ko darīt :)

man draud otrs variants: nodesošu visu diennakti, lai tik nebūtu jātulko. es tikko biju tādā nelielā netulkošanas skrējienā :)

ohyes, "aiz nav ko darīt" mēdz nozīmēt arī "pro-krastinācija" :)