Kas te? Es te!
Tāds pārsteigums, kādu vakarnakt man uzrīkoja Jana, Capone & Hatters, man nebija bijis gadus piecus kopš kojās nedzīvoju.
Pats smieklīgākais, ka paši beigās vainīgi sajutās, ieraugot manu trenniņos un ar baldirjāņu tēju nokdaunēto seju & aizmiegojušās acis.
Bet patiesībā jau bija ōsam, riktīgi, riktīgi ōsam - līdz pulkstens 3iem nevarēju aizmigt no smaidīšanas par visu šito & par to, kā iesprūdām dzīvoklī, mūķīzerējām durvis nakts vidū un par visu to pārējo, ko vienkārši 4 sen nesatikušies ģīmīši var sadarīt.

Un šorīt, braucot uz darbu, noķēru saullēktu - tik fantastisku sauli sen nebiju redzējusi: milzīga, pilnīgi ORANŽA bumba pie pamales; tik tuvu, ka gribas aizskart ar pirkstu galiem un apmīļot! Fōrrrši!
Brīt, brīt, freidiņi! Lai šodiena garšo!