Par īpašiem cilvēkiem un īpašām sarunām
Absolūti sajūsminos, ka ir cilvēki, ar kuriem runājot pat 100-to reizi pēc kārtas, jūs viens otru apstulbiniet ar vispārpieņemtām lietām, patiesībām un vienkāršākajiem procesiem uz šīs planētas, kas ietērpti vārdos pēkšņi gūst pavisam citu nokrāsu un izpratni.
Runājot par lietām, kas uztrauc, organismu pārņem drebuļi, jo tas sasprindzis par sarunas tematu, par to, kā cilvēki savā mūžā 2-3 reizes pārdzīvo 7arpusi gadus, un šajās reizēs visas lietas top smagas & nepaveicamas.. un par baznīcām mēs varam runāt un runāt un aplūkot visas zināmās teorijas no visām pusēm..
Piemēram, par to, ka baznīcas mēdza celt uz āderu krustpunktiem, lai tajā esošie cilvēki sajustos citādi kā ikdienā, atraisītos vairāk grēksūdzei vai uztvertu lietas sakāpinātāk.. par to, ka tieši šajās vietās tiek atstātas daudz sliktas enerģijas, un tāpēc nav ieteicams dzīvot pie baznīcām.
Par visām tām mazajām un it kā skaidrajām lietiņām jūs runājat un runājat, un katrs vārds, šķiet, atšķetina pasaules izdomātās problēmas un pēc tam viss kļūst skaidrs un saprotams gandrīz vai. Šad un tad viens otra teikto atkārtojot, un, šo dublēšanos apjaušot, gandrīz vai apstulbinot pats sevi, par to, vai es tā biju, kas to teica.. vai to teici Tu? Un turpiniet runāt, atkārtot un lietu būtību tvert kā mazi bērni no jauna un no jauna, lai tas iegūtu jaunu jēgu un paliktu tavā apziņā.
Kā eiforijā. Kā mazliet nereālā un citā dimensijā.. tās ir citādas un pavisam savādas sarunas, pēc kurām piedzimsti no jauna un no jauna spēj pasmaidīt pasaulei par visu, ko tā darījusi, ko darījis esi tai.. un saprast, un piedot. Tas ir pilnīgs un galīgs open-minds, kad pēkšņi kļūst viegli skatīties sejā bailēm, pāri darījumiem un sāpēm un visam tam, kas norobežo ikvienu no pilnīgas un dzīves apjausmes un baudījuma. Tāds tādu piesaista, un pēkšņi pasaule šķiet atvērta - Tu runā ar cilvēkiem, kuri parasti nerunā un nesmaida, ievēro sakritības un lietu būtību, pamani mazos ikdienas sīkumus, kuriem esi paskrējis garām, "pazuduši" cilvēki atrodas un atgriežas tavā dzīvē.
Bet ir tikai daži cilvēki, kurus Tu uzreiz sajūti gandrīz vai ar visu savu ķermeni, ar kuriem ir viegli runāt par citādām lietām, ārpus laika un telpas; gandrīz vai apstājas laiks & katra sekunde uz pulkstens pārtikšķ lēni un smagi & viss pasaulīgais kļūst nevajadzīgs un tāls.