Biju laukā. Tur, kur zāle zaļāka..jā, rudens tuvojas - svaidīja man sejā norautas koku lapas...Pasēdēju Kronvalda parciņā uz sola 15 min..Un vēl man tikko pavisam negaidīti (uz tā paša soliņa) uzdāvināja dāvanu - skaistā kastītē iesaiņotu kaklarotu..Ar tekstu..nu es jau skatījos, ka tiem matiem līdzīga krāsa..un man jau likās, ka tev patiks kaut kas liels un masīvs...Skaista, jā..un dikti patīk..Tagad guļ uz mana kakla un es ļoti labi varu izjust tās smagumu uz savas ādas..