sen nebiju runājusi
Nepiepildīto atdevi no dzīves cilvēki cenšas kompensēt caur ko citu, kas galīgi nav saistīts ar to. Vislielākā kļūda, kurā visvieglāk apmaldīties.
Tāpēc arī ir tik daudz runā par seksu (jo runā tie, kam trūkst), negauši, kas nejūt sāta sajūtu no ēdiena (veids kā aizmirsties), sportisti, kas izden savu miesu (jo nejūt gandarījumu no paveiktā). Nekas nav gana labi attiecībā pret to, ko, kas nepiepildīts.
Es neapsūdzu, es runāju par sevi. Ja nebūtu apstājusies nevienā maldu pieturas punktā, es šobrīd nemitīgi kristu visa veida pārmērībās, kuras pazīst cilvēce.

Ir labi. Ir ļoti, ļoti labi. Un ir ļoti, ļoti maz laika.
Bet nekad mūžā šis laiks nav bijis tik emocionāli vērtīgs kā tagad.
Ikviena sekunde ir ĪSTA dzīve. Un jo vairāk dzīvoju, jo mazāk ir laika to pateikt. Izņēmums ir tikai nakts stundas, viss pārējais ir mazsvarīgi nieki.