Tā kā pēc puslitra asiņu notecināšanas man šodien iet uz sportiņu neļāva, tad vakarā pabraukāju ar riteni pa Āgenskalnu - vēl visai mazpazīstamu Rīgas daļu. Gribas tur atgriezties vēlreiz - tikai šoreiz ar fotoaparātu rokās. Tur ir ko bildēt!
Kad atbraucu mājās, uzēdu aveņu ievārījumu bez piedevām, vienu pašu(!)- saldumus gribas, lai cik tas netipiski arī nebūtu.. Man šķiet, ka šonakt gulēšu dziļā miegā kā mazs bērns.
Šodien visu dienu eiforija, vieglums un neliels nogurums. Un dēļ šīm sajūtām vien, ir vērts ziedot to, kas tāpat Tevī atjaunojas pats.