Mazliet par pozitīvo psiholoģiju.
1999.gadā ASV psihologu asociācijas vadītājs Martins Seligmans kādā konferencē kolēģiem uzdeva jautājumu: kāpēc psiholoģija pēta tikai ciešanas, vardarbības sekas utml., kāpēc tā nepievēršas priekam, optimismam, jaunradei?
Tā radās jauna psiholoģijas nozare - pozitīvā psiholoģija.

Pozitīvā psiholoģija ir orientēta uz tiem, kas dzīvo ar izjūtu, ka viņiem patīk dzīvot, viņi meklē savā dzīvē iespējas gūt panākumus un realizēties.Ir tāds jēdziens flow - plūsma, radošā procesa pacēluma un virsotnes pārdzīvojums, kad ir izjūta, kad laiks apstājas, pasaule apkārt vairs neeksistē, pārņem augšupceļoša prieka emocija un cilvēks jūt: es esmu tas, kurš rada!
Laimes izjūta ir subjektīva. Katram ir atšķirīgi dzīves uzskati arī par dzīves jēgu, par dzīves pamatvērtībām. Tie, kuri lasa, mācās psiholoģiju, iet baznīcā, brauc uz Himalajiem (etc), agrāk vai vēlāk nonāk līdz atklājumam, ka iekšējo mieru var dot sasaiste ar kādu garīgu ideju - Dievu, dabu, palīdzēšanu citiem, kādu radošu procesu, kurā tu esi laimīgs.
(No sarunas ar psh.doc. Guntu Svenci)