Ejam!
Pūk,apsoli tu arī,ka tu mani nekad neaizmirsīsi.
Nekad,nekad.Pat ja man būs jau simt gadu.
Pūks brīdi padomāja.
- Un cik tad man būs gadu?
- Deviņdesmit deviņi.
Pūks pamāja ar galvu.
- Es apsolu,-viņš teica.
Vēl arvien skatīdamies plašajā pasaulē,Kristofers Robins pastiepa roku un saņēma Pūka ķepu.
- Pūk,- Kristofers Robins nopietni sacīja,lai kas arī notiktu,tu sapratīsi,vai ne?
-Ko sapratīšu?
-Ak,neko!-viņš iesmējās un uzlēca kājās.
-Ejam!
-Kur?-jautāja Pūks.
-Pasaulē!-teica Kristofers Robins