par dzīvi, brīvību un vieglumu
Tiko mājās nākot sapratu, kā ir.
Cilvēks, kurš sevi sasaistījis, un ieguvis beidzot brīvību pats savā apziņā, skrien kā jauns kumeļš norāvies no ķēdes, ar kuru pats sevi sasējis. Dzer dzīvi lieliem malkiem un reibst no saules kā aklais, kas ieraudzījis gaismu. Skrien, skrien.. līdz kādā brīdī attopas, ka neko vērtīgu nav ieguvis - kā vējš skrien un kā vējš arī grābj.

Dzīvot viegli patiesībā nemaz nav grūti, bet gūt no tā dvēselisku piepildījumu - nav viegli. To ir jāmācās. Un daudz.