mistika
Baigi dīvaini tomēr - mans laiks un tā ritējums ir abpusējs vienlaicīgi.
Parasti cilvēkiem laiks vai nu skrien, vai velkas, bet pēdējos 1,5 mēnešus manējais gan skrien, gan velkas vienlaicīgi. Skrien, jo liekas, ka dienas pat īsti nevar noķert aiz astes & viņas tik īsas, bet velkas, ja salīdzina visu laika periodu kopumā, ņemot vērā visas tās daudzās, daudzās lietas, ko esmu paspējusi sadarīt. Man negribētos apgalvot, ka jūku prātā, bet tie skanošie cikūzīši galvā ne par ko labu neliecina.
Hmm.