Kā man iet?
Pēc pāris tel. zvaniem sapratu, ka laikam kaut kas jāieklabina par dzīvi. Aizdomas, ka, ik dienas nerakstot, no sc atradinās, ir pamatotas - jo mazāk te rādos, jo mazāk gribas ko rakstīt.

Vakar biju uz Piafas filmu - nepatika. Kaut kā skatījos un domāju pie sevis, ka pati tak vainīga pie savas dzīves, neba jau nu visi cilvēķeļi pēc 44 ar aknu cirozi saslimst un beidz dzīvi nožēlojami. Labi, ka beidzās, nodomāju, un mājās ejot nopirku sev ananāsu.
Brīvdienās saķēru svētku sajūtu - bija man svētku vakariņas ar ģimeni, dziedāju himnu, salūtu skatījos un biju uz S.Jēgera & E.Martinsones koncertu. Miers sirdī salija - tāds ģimenisks un silts miers.

Vēl biju Turaidā un mazā roadtripā pa LV un tad sildījos pirtī, dzēru karstvīnu, liku kafijas un medus maskas. Vēl esmu norāvusi alerģiju - no solārija un pirts kopā, varētu padomāt, ka ārā stingra saule un karsta vasara būtu.
Rakstu eksāmenus vienu pēc otra un laiku pa laikam lasu, ko jūs labu esat sadarījuši.
Kas tad vēl?
Mmm?