Recenzija: Traviata LNO
Koris kliedz grāvējsongu liviamo, bet solisti bikli uz šī fona mēģina nodziedāt un notēlot iepazīšanās ainu...Daudz neskaidrību paliek arī pēc Alfredo brutālās uzgāšanās uz Violetas ainas beigās. Kas ir Alfredo LNO iestudējumā? Kaislīgs mīlētājs vai pārgribējies tīnītis, kura vienīgā vēlme ir iespraust Violetai?
Pirmā cēliena finālā pilnīgi nepamatota ir pusizģērbtās Violetas nesakarīgā skraidīšana pa skatuvi, kurpju spārdīšana, šampanieša laistīšana un pudeles sviešana. Ja vērtē no erotikas viedokļa, tad redzamais ir mazpilsētas traktiera līmenī...
Katastrofa ir arī otrā cēliena sākumā...Pavītušas miesas aktīvi demonstrē cienījamas kora mākslinieces, bet uz improvizētas mēles līdz pat diedziņam dibenstarpā plikas tiek izģērbtas trīs nabaga balerīnas. Zāles reakcija - smiekliņi un stenēšana. Aplausu nav.
Trešajā cēlienā viss iestudējuma pulveris ir izšauts..
Te patiesībā rakstītajam varētu likt punktu, ja vien izrādes pirmajā starprīdī es nebūtu bijis aculiecinieks nepatīkamai intermēdijai pie ģērbtuves, proti, kāda jauna ģimene āra drēbēs nervozi ģērba savas apmēram 4 un 6 gadu vecās atvases, un vecākā meitene tiešām aktīvi mēģināja noskaidrot, kāpēc ir jāiet prom un kāpēc tā tante gandrīz plika skraidīja pa skatuvi.. Labi gan, ka viņi laikus aizgāja pirms otrā cēliena...
/J.Akmentiņš, Neatkarīgā, 11.05.07./