Cilvēkiem vajag ļoti maz..Tikai acu skatu, kas piepildīts nepateiktu vārdu, vienu pieskārienu, kas ir niecīgāks par uz rokas uzkritušu rasas pili..Un tas dedzina vairāk kā uguns.. tas piepilda ar neremdināmām slāpēm un neizsīkstošu garu..To sauc par mīlestību.