09.01.06.
Dubļos tas kliedziens un pret debesīm sitas
Bes apstājas un atelpas mana dvēsele sitas
Bez pieturas un glāsta,
Bez liekām nožēlām..bez lāsta.

*

Paņem - savērp manu matu sprogu plaukstā
Gan jau arī bez manis pasaule raudās
Gan jau prieki un sāpes bez manis nerims
Tikai es pati, es pati...

*

Atpakaļceļa vairs nav
Bez manas pagātnes
Tas nevienam nav ļauts

*

Pelnrušķīt, princesīt, muļķīte Tu,
Arī bez Tevis pasaule izdzīvotu.

*

...un tad, kad oranžā krāsa uzvarēja 3.pasaules karā
Par ticību, cerību un mīlestību..
Es sen jau to visu biju pazaudējusi.