Agrāk droši vien būtu puritāniski nogrozījusi galvu, bet tagad skatos sava brāļa un māsīcu bērnu tusiņ-krodziņ-dzerstiņ-bildes drauģeļos, pieķerot sevi pie domas - lai jau bērniņi izklaidējas. Tas ir vecums?! Reālisms?! Un ja nē - kas tad?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: