Es teiktu, ka ieklausīties sevī visupirms. Sajust un saprast savas vajadzības un domas, primāri sekojot tām (ar cieņu pret līdzcilvēkiem), ne meinstrīmam.

(Reply to this)

To nelietīgo cilvēku bērnībā nemācīja klausīt.

(Reply to this)

Story of my life.

(Reply to this)

Vajag tā, lai klausa savus vecākus un pazīstamus vecākos, bet nebaidās izdarīt savas izvēles, kuras vecāki atbalsta, vai izstāsta kāpēc tieši tā nevajag. Kā izdarīt, lai būtu tā ar garantiju - atbilde maksātu miljonu un man viņas nav.

Tik vien jāiemāca, kā neuzticēties svešiem, kuri kautko grib no Tevis un zināt, ka ir shēmas, kā šo uzticību iegūst. Ar lielu bet, par kuru gari rakstīt.

(Reply to this) (Thread)

BET, kas attiecas uz tava komentāra pirmajiem deviņiem vārdiem, ir ekstrēmi liels, taču nevēlos to precizēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Komentārs nebija paredzēts garas diskusijas sākšanai, bet lai atgādinātu, ka 100% klausīšana un 100% neklausīšana ir grāvji ejamā ceļa malās.

(Reply to this) (Parent)

man domāt, nē. ne jau neklausīt neklausīšanas pēc. vecākiem jāmāca nevis mācīt klausīt, bet pašiem ieklausīties savos bērnos, vai viņi saprot, kāpēc katrā reizē vajag vai nevajag kaut ko darīt. bērniem jāmāca domāt ar savu galvu, nevis neaizdomāties tālāk par klausīšanu un neklausīšanu

(Reply to this) (Thread)

Piekrītu.

(Reply to this) (Parent)