Dona Beiža, Jurs un baltais zirgs
Vispār gan laikam Jurs bija jāliek pirmajā vietā, jo stāsts sākās ar viņu.

Jurs bija (kāpēc bija, ir vēl joprojām!) mana tēva labākais jaunībsdienu draugs, tb Jurim tobrīd bija ap 50 un saviem gadiem viņš bija gana štrams kungs. Gan ar vienu ausi nedzirdīgs un tamdēļ dikti skaļi runājošs, bet nu vispār stalts un glīts no vaiga.
Sākās ar to, ka pēc gana harmonoskas laulības dzīves 20 un cik tur gadu garumā viņš iegādājās brūti. Pie kam tā brūte bija stipri vecāka un nesmukāka kā par pašu Juri, tā par viņa sievu (neliela atkāpe - tā bija Jura otrā sieva, pirmo reizi viņš vēl pirms armijas apprecējās, bet tā nu sanāca, ka no krieviem viņš pārveda mājās citu beibi, kuru arī laimīgi apprecēja un sadzīvoja ar šo trejus bērnu). Nu jā, tātad Jurs dabūja brūti. Gāja tur visādi, ar raudāšanu, zobu griešanu, solījumiem un draudiem, tak ne uz priekšu ne atpakaļ, kā saka. Kamēr ciemos neatbrauca Jura vecākā meita - visa tēvā atsitusies: kā augumā (1,90 m pār pa 100 kg), tā raksturā. Iezvēla vecajam pa pieri tā, ka šis gar zemi gan, savāca māti un jaunāko bračku un prom bija.
Nu mājās ievācās brūte Marija. Dzīvoja viņi tīri labi kādu pusgadu, bet tad Marija tika slimnīcā. Tad viņai nācās doties uz sanatoriju, tad vēl dēlam kaut kas tur, tāpēc vajadzēja viņai uz laiku atgriezties savās mājās. Kā nu bija, kā nebija, laikam viņi pa tam vidam sastrīdējās ar', bet Jurs jau bija brīvības garšu sajutis! Tad viņš sāka likt vietējā avīzē iepazīšanās sludinājumus. Un brūtes tad nu mainījās - viena pēc otras. Kaimiņi smīkņāja. Mēs ar brāli katru reizi atbraukuši pie vecākiem kā pirmo jautājām: "Kā Jurim? Tā pati brūte vai jau cita?"
Dona Beiža (vispār gan neviens i neatceras, kā viņu patiesībā sauca) arī uzradās pēc sludinājuma. Ar visu balto zirgu. Kādu mēnesi viņi dzīvoja kā divi balodīši, Dona Beiža pie stūres Jura žigulītim, šis blakus izgāzies, brauca pie visiem ciemā, brauca makšķerēt, zirgs ganījās aplokā, kopā ar Jura govi. Tad vienu dienu Jurs aizbrauca pie māsas uz Gulbeni, Dona Beiža palika mājās - slima esot un Luce šamo ar diez ko nemīlot. Ka tā, tad tā. Bet Jurim pašam ar lāga negāja: sakašķējās ar māsu, i ne pusdienas nedabūjis brauca mājās. A mājās - kartjina maslom: uzpircējs ved govi no kūts ārā! Dona Beiža esot šim pārdevusi. Vārdu sakot, škandāls un asaras, čumadāni pa gaisu, Dona Beiža paņem balto zirgu un pazūd nezināmā virzienā.
Nu, lūk, pēc pārs dienām Jurs tā kā atdzisa, sāka domāt, ka varbūt pārsteidzies, Donu Beižu no mājas izmesdams, tomēr tāda feina meiča... kad pagalmā taurē sveša mašīna. Nāk iekšā viens vīrs un saka: Lai tak to bābieti paturot, bet zirgu gan atdodot!
Kad abi bija gana izbļaustījušies un bezmaz izkāvušies, noskaidrojās, ka tas svešais ir Donas Beižas iepriekšējais brūtgāns, kuru viņa pametusi pirms kāda mēneša, piemiņai paķerot līdzi balto zirgu...
:)